Maija Cielēna

Mākslas vēsturniece, sociāldemokrāte un 1905. gada revolucionāre Maija Cielēna (dzim. Eliase) dzimusi 1889. gada 6. martā Platones pagasta „Zīlēnos”, aktīvajā sociāldemokrātu un 1905. gada revolucionāru Eliasu ģimenē.

Maijas vecākais brālis Kristaps (Čipus, 1886–1963) starpkaru demokrātiskās Latvijas laikā bija laikraksta „Sociāldemokrāts” redaktors un visu Saeimu deputāts. Brālis Ģederts (Ģedus, 1887–1975) bija gleznotājs, mākslas vēsturnieks, vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, bet pēc padomju okupācijas – LMA pedagogs. Viņš vairākkārt portretējis māsu Maiju. Jaunākais brālis Juris (1891–1974) studēja ārzemēs inženierzinātnes, bet pēc tēva nāves palika kopā ar māti „Zīlēnos”. 1949. gadā viņš nebija mājās, kad māti izsūtīja. Maijas māte Līna mira 93 gadu vecumā, pārdzīvojusi nepilnu gadu Sibīrijā, no kurienes viņu pārveda Ģederts.

Maija Cielēna bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedre kopš 1904. gada. Sešpadsmit gadu vecumā ar lielu aizrautību, drosmi un enerģiju viņa  piedalījās 1905. gada revolūcijā, uzstājās mītiņos un bija viena no Zemgales laukstrādnieku streika organizētājām. Tajā pašā gadā Maija asi vērsās pret mācītājiem, pat triecot tos nost no kanceles. Viņa piedzīvoja arī asiņainas sadursmes ar bruņotiem vācu baroniem.

1906. gadā Maija bija LSDSP 3. kongresa delegāte un kā partijas Rīgas organizācijas propagandiste iedvesa daudzu pulciņu dalībniekos brīvības un labākas dzīves ilgas. Tajā pašā laikā viņa bija Rīgas un Jelgavas komitejas locekle.

Mākslas studijas Maija uzsāka Pēterburgā 1909. gadā, turpināja tās Briselē 1910. gadā, pēc tam mācījās Sorbonnas universitātē, vēlāk Grenoblē studēja franču valodu un literatūru, bet 1914.–1917. gadā Parīzē — literatūru un mākslas vēsturi.

1914. gada 9. jūnijā Maija Parīzē salaulājās ar Fēliksu Cielēnu. 1917.–1918. gadā Maija pavadīja bēgļu gaitās Krievijā.

Latvijā viņa atgriezās 1919. gadā un rosīgi darbojās līdz 1933. gadam. 1924. gadā Maija Cielēna publicēja plašu grāmatu par viduslaiku mākslu. Ar 13 rakstiem viņa piedalījās Vilhelma Purvīša rediģētajā mākslas vēstures sējumā. Turklāt viņa rakstīja mākslas kritikas laikrakstos „Sociāldemokrāts” un „Skaidrība”, kā arī apceres par mākslas jautājumiem Latvijas Konversācijas vārdnīcā. 1927. gadā piedzima meita Izabella.

1933. gadā Maija devās līdzi vīram uz Parīzi, kur tas bija iecelts par Latvijas sūtni. 1934. gadā Fēlikss Cielēns atteicās atzīt Ulmaņa diktatorisko apvērsumu, un ģimene līdz 1940. gadam dzīvoja trimdā Parīzē. 1940. gada 31. jūlijā Cielēni, neklausot draugu brīdinājumiem, atgriezās Maijas dzimtajos Zīlēnos.

1944. gada maija beigās Cielēni ar bēgļu laivu ieradās Zviedrijā. Kā arhīva darbiniece (īpašs Zviedrijas valdības atbalsta veids inteliģentajiem bēgļiem) Maija līdz 1964. gadam strādāja Stokholmas augstskolas Mākslas vēstures institūtā, izveidojot plašu katalogu rakstiem par mākslu dažādās zemēs. Turklāt viņa palīdzēja savam aklajam vīram Fēliksam Cielēnam, rediģējot viņa atmiņas, kas iespiestas trīs sējumos. Pēc vīra nāves Maija sakārtoja viņa arhīvu, kura daļu nodeva Hūvera institūtam Stanfordā, Kalifornijā, ASV.

Arī trimdā Maija rakstīja apceres par mākslas jautājumiem un atsauksmes par mākslas izstādēm izdevumos Brīvība, Raiņa un Aspazijas gada grāmata u. c. Pēdējos četrus dzīves gadus Maija pavadīja meitas Izabellas rūpīgajā gādībā Stokholmā.

Maija Cielēna mira 1988. gada 9. decembrī, trīs mēnešus pirms savas simtās dzimšanas dienas.

Maijas Cielēnas meita Izabella Cielēna 2016. gadā Latvijas vēstniecībai Zviedrijā uzdāvināja Maijas portretu, ko gleznojis viņas brālis, izcilais latviešu gleznotājs Ģederts Eliass.

Vēres:

Br. Kalniņš: Maija Cielēna mūžībā, Brīvība, Nr. 2 (01.02.1989)

Maija Cielēna, Latvju Enciklopēdija 1, 1962-1982, Amerikas Latviešu Apvienības Latviešu Institūts, 1983

https://www.vestnesis.lv/ta/id/27918

https://www.literatura.lv/personas/maija-cielena

https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6871