Marija Induss-Muceniece

Marija Induss-Muceniece dzimusi 1904. gada 17. augustā Lubezeres pagasta Rojas Jūrniekos kuģubūvētāja un kapteiņa Jāņa Mucenieka ģimenē.

1931. gadā Marija beidza Latvijas Mākslas akadēmiju, studējot profesora Riharda Zariņa Grafikas meistardarbnīcā.

1935. gadā viņa devās papildināties uz Beļģiju pie prof. Petersa un no 1936. līdz 1937. gadam studēja glezniecību pie izcilā beļģu gleznotāja Izidora Opsomera Karaliskajā mākslas institūtā Antverpenē.

1937. gadā Antverpenē jūrnieku baznīciņā Marija Muceniece salaulājās ar gleznotāju Jāni Indusu.

No 1937. līdz 1940. gadam Indusi dzīvoja un strādāja Daugavpilī, kur Jānis strādāja par mākslas pedagogu, bet Marija veidoja grafikas darbus. Abi mākslinieki aktīvi piedalījās Latvijas mākslas dzīvē.

No 1940. līdz 1941. gadam Marija bija Latvijas mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāja. Pēc vācu armijas ienākšanas Latvijā no darba akadēmijā viņa tika atlaista.

1942. gadā ģimene pārcēlās uz Roju.

1944. gada oktobrī Indusi ar mēnesi vecu zīdaini devās bēgļu pārpildītā laivā pāri Baltijas jūrai uz Gotlandi. Šo dramatisko epizodi 1948. gadā Marija ataino vienā no saviem populārākajiem darbiem «Bēgļu laiva». Pēc nostāstiem, pirmais šī linogriezuma novilkums uzdāvināts ASV prezidentam Harijam S. Trūmenam 1940. gadu beigās. Mūsdienās šī darba iegravējums kapara plāksnē apskatāms Visbijas Doma baznīcā Gotlandē, Zviedrijā.

Zviedrijā Indusi apmetās uz dzīvi Upsalā, bet vasaras pavadīja tuvāk Latvijai – Gotlandē. Gotlandes klintis ir iemūžinātas Marijas ogles zīmējumos.

No 1946. līdz 1952. gadam Marija strādāja par tehnisko zīmētāju zinātnisko darbu publikācijām Upsalas universitātē, bet no 1962. līdz 1963. gadam – Aiovas universitātē ASV.

Abiem māksliniekiem bija gan personālizstādes, gan kopizstādes Zviedrijā, Vācijā, Francijā, ASV, Kanādā.

Īpaši izceļamas 1954. gadā Raimonda Dunkana galerijā Parīzē notikušās personālizstādes, kas guva izcilas atsauksmes franču presē un izraisīja plašas pārrunas Zviedrijas mākslinieku aprindās. Pēc abu mākslinieku izstādēm vairākus darbus iepirka nozīmīgas krātuves – Parīzes Modernās mākslas muzejs un Parīzes pilsētas mākslas muzejs.

Savukārt žurnāls «Arts» par Mariju Induss-Mucenieci rakstīja tā: «Viņas koki ar lapotnēm kā plīvojošām krēpēm apbrīnojamos laukumos veidojas uz baltā papīra. Uz tiem skatoties, nāk prātā Van Goga tušas zīmējumi Arli, kur ciprešu melnums, šķiet, liek uzliesmot debesīm. Pārējie darbi, litogrāfijas, pelēkā zīmuļa zīmējumi un rasējumi stāsta par šīs mākslinieces lepno talantu.»

Indusi bija aktīvi Eiropas latviešu mākslinieku apvienības (ELMA) biedri – Marija bija dibinātāju starpā, Jānis desmit gadus bija ELMAs priekšnieka amatā.

Abu darbi atrodas Latvijas, Zviedrijas, Beļģijas, Francijas, Dienvidāfrikas muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās Eiropā, ASV, Kanādā un Austrālijā.

Marijas Induss-Mucenieces darbu galvenās tēmas – jūra un skarbā zvejnieku dzīve, portreti, kā arī Gotlandes un Visbijas ainavas. Viņa izmantoja dažādas iespiedtehnikas – ofortu, akvatintu, litogrāfiju, linogriezumus, kā arī ogles zīmējumus, pasteli, akvareli. Savas kompozīcijas viņa darināja uz liela izmēra platēm. Viņa ilustrējusi arī vairāku latviešu autoru grāmatas, darinājusi grāmatu vākus, piemēram, Jāņa Veseļa, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Akuratera u.c. grāmatām.

Marija Induss-Muceniece mirusi Upsalā 1974. gada 26.oktobrī. Jānis Induss miris Upsalā 1994. gada 25. decembrī.

Plaša viņu darbu galerija apskatāma internetā ģimenes mājaslapā: https://induss.se/

Avoti:

Latviešu māksla Eiropā, Laiks, Nr 84 (19.10.1974) periodika.lv

„Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu …” (talsubiblioteka.lv)

https://www.talsubiblioteka.lv/…/Aizgaja_kurzemnieks…

Pretošanās nenogurdinātā. Māksliniece Marija Induss-Muceniece https://www.latviesi.com/mediju…/pretosanas-nenogurdinata/

Ceturkšņa priekšmets: Marijas Induses-Mucenieces grafikas darbs “Bēgļu laiva” https://www.talsumuzejs.lv/

Sastapšanās ar Mariju Indusi – Mucenieci, Latvija Amerikā, Nr 76 (21.09.1960) periodika.lv

Londonas avize, nr 1443 (29.11.1974)

Latvju Vārds, Nr 16 (24.04.1952) periodika.lv

Latvju Vards, nr 19 (20.05.1954) periodika.lv