Aprit piecdesmit gadu kopš Mālu ansambļa pirmās izrādes – Jura Rozīša veidotā uzveduma Varbūtības, kas pirmizrādi piedzīvoja 1976. gada augustā Melburnas Latviešu namā. Teātra grupa Mālu ansamblis radās Austrālijas latviešu jauniešu vidē, iedvesmojoties no Minsteres ģimnāzijas Mičotāju turnejas.
“Mēģinājām vairākus mēnešus galvenokārt Brenneru vecāku garāžā. Bijām arī kādas dienas Daugavas Vanagu īpašumā uz laukiem ārpus Melburnas. Tur bijām kopā no rīta līdz vakaram, nodarbojāmies ar dažādiem teātra vingrinājumiem un akrobātiku, improvizējām skatus, veidojām lugas scenāriju un saliedējām ansambli,” par netradicionālo iestudējumu stāsta Juris Rozītis.
Jau ar pirmo iestudējumu Mālu ansamblis devās ceļā un pēc dažām izrādēm Austrālijā nonāca Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā. Pēc turnejas Juris Rozītis uzsāka baltu valodu studijas Stokholmas Universitātē. Iesaistoties jauniem dalībniekiem, par Mālu ansambļa darbības bāzi kļuva Stokholma. Sadarbībā ar Juri Kronbergu radās Semjuela Beketa lugas “Godo gaidot” tulkojums. To iestudējot, Juris Rozītis izmantoja Adelaidē teātra studijās apgūtu metodi, kuras pamatā bija improvizācija. Ar “Godo gaidot” iestudējumu Mālu ansamblis nokļuva uz trimdas latviešu skatuvēm ASV un Kanādā, savukārt izrāde “Māja”, Latviešu tautas mūzikas uzvedums un bufonāde “Par tabakas kaitīgumu” tika izrādīti dažādos Austrālijas latviešu centros un daudzviet Eiropā.
Jura Rozīša un Mālu ansambļa eksperimentālā, improvizatoriskā pieeja atšķīrās no tradicionālā trimdas latviešu teātra, kas sakņojās pirmskara Latvijas pieredzē. Savā atmiņu stāstā Juris Rozītis atzīst: “Mēs nodarbojāmies ar jaunas trimdas teātra valodas meklējumiem”. Jāatzīmē arī latviešu tautas mūzikas uzvedums, kas, iespējams, bija pirmais senās dziedāšanas uzvedums trimdā, kas izmantoja folkloras krātuves materiālus autentiskā veidā. Turpina Juris Rozītis: “Austrālijā pēc Mālu ansambļa turnejas daži jaunieši esot uzsākuši paši savas folkloras grupas. Pēc turnejas Silvija Stroda Stokholmā uzsāka grupu Vilcējas, arī Austris Grasis Vācijā uzsāka grupu Ķelnes prāģeri”.
Atzīmējot pusgadsimtu kopš Mālu ansambļa rašanās, Zviedrijas latviešu kultūras fonds SKAT publicē Jura Rozīša atmiņu stāstu par viņa gaitām trimdas teātra pasaulē, kas bagātīgi ilustrēts ar fotogrāfijām no autora arhīva: https://latviesi.se/malu-ansamblim-50/ .