Līdz 15. aprīlim ikgadējos pieteikumus gaida Lienes Neilandes fonds Stokholmas universitātē. Vai zinām, kas ir pati Liene Neilande jeb Neulande?
Par viņu stāsta Stokholmas universitātes pasniedzēja Lilita Zaļkalne, dr. fil.
Folkloriste un mitoloģijas pētniece LIENE NEULANDE (29.03.1921 – 13.05.2010) dzimusi pirms 100 gadiem Majoros, Rīgas Jūrmalā. Viņas tēvs bija latvietis, bet māte – zviedriete, un Liene izauga ar abām valodām, zviedru un latviešu.
Liene Neulande beidza Rīgas pilsētas 3. ģimnāziju un uzsāka studijas Latvijas Universitātes filozofijas fakultātē. Kara laikā ģimene pārcēlās uz Zviedriju pie Lienes vecmāmiņas. Turpinot studijas, Liene Neulande Upsalas universitātē studēja ziemeļu valodas, folkloru un reliģiju vēsturi. Pirmais akadēmiskais grāds iegūts 1958. gadā. Gadu vēlāk beigusi Zviedrijas Valsts bibliotekāru skolu. Strādājot par bibliotekāri, viņa pievērsās bērnu literatūrai. Tam laikam tas bija neparasti, jo bērnu literatūru neuzskatīja par izpētes cienīgu.
Studijas turpinājusi doktora grāda iegūšanai reliģiju vēsturē vispirms Upsalas, pēc tam Stokholmas universitātē; kursus reliģiju vēsturē un etnoloģijā doktorandu studiju ietvaros beigusi Abo Akadēmijā, Somijā. Doktora disertācija par auglības dievību Jumi senlatviešu reliģijā aizstāvēta 1977. gadā Stokholmas universitātē (oponents dr. Andrejs Johansons). 1978. g. saņēmusi Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda goda balvu par šo disertācijas darbu. Lienes Neulandes disertācija “Jumis senlatviešu reliģijā” latviešu valodā publicēta tikai 2001. gadā.
Ievērību pelnījis 1981. gadā angļu valodā publicētais latviešu pasaku motīvu rādītājs (Motif-index of Latvian folktales un legends). Šī rādītāja mērķis, kā ievadā norāda pati autore, ir sniegt iespēju cittautiešu folkloristiem savos pētījumos izmantot arī latviešu pasaku materiālu. Par šo izdevumu L. Neulande 1982. gadā saņem Kr. Barona prēmiju.
L. Neulande ir sastādījusi prof. dr. phil. Teodora Celma bibliogrāfiju, kas iespiesta viņam veltītā rakstu krājumā 1963. gadā, kā arī sakārtojusi profesora Haralda Biezā bibliogrāfiju, kas publicēta 1979.gadā viņam veltītā rakstu krājumā.
L. Neulande daudzus gadus pasniegusi lekcijas par folkloru Stokholmas universitātes Baltu valodas nodaļā. Viņas ieguldījums latviešu folkloras un mitoloģijas izpētes laukā ir bijis ievērojams.
Aizejot mūžībā, L. Neulande testamentāri novēlēja vairākus miljonus zviedru kronu jaunizveidotam stipendiju fondam pie Stokholmas Universitātes, kas gādātu par ikgadēju atbalstu latviešu literatūras, latviešu vēstures un latviešu folkloras pētniecībai. L. Neulandes stipendiju fonds ir viens no lielākajiem un ievērojamākajiem fondiem, kas sniedz atbalstu latviskās humanitārās zinātnes laukā.
Rakstā izmantoti materiāli no:
Akadēmiskā Dzīve nr 21 (01.9.1979) Liene Neulande: “Teorijas un fakti latviešu Jumja problemātikā”
Laiks nr 31 (31.07.1999) Jānis Krēsliņš: “Pieminot profesora Haralda Biezā 90. dzimšanas dienu un pēdējo lielo veikumu”
Universitas nr 55(218), 1985 L. Reiters “Kr. Barona prēmija”
Universitas nr 56 (219), 1985 Eižens Leimanis: “Daži ievērojamākie latviešu zinātnieki”
Informācija par Neulandes stipendiju fondu:
https://www.su.se/institutionen-for-slaviska-och-baltiska-sprak-finska-nederla