Juris Leimanis

Sabiedrisks darbinieks, Stokholmas “latviešu skolas tēvs”, franču polonēzes vadītājs un mīļā atmiņā palicis tētistētis – JURIS LEIMANIS. Viņš dzimis tieši pirms 104 gadiem.

Juris Leimanis piedzima 1917. gada 25. oktobrī Tuapse pilsētā Kaukāzā. Viņa tēvs, satiksmes ceļu inženieris Jānis Leimanis bija beidzis Pēterpils ceļu institūtu un strādāja Melnās jūras dzelzceļa dienestā kā iecirkņa priekšnieks. Jura māte bija baltvāciete Eižēnija Rohla, beigusi Maskavas Sv. Katarīnas sieviešu institūtu un mācīja vācu valodu Jelecas sieviešu ģimnāzijā. Ģimenē bija divi dēli – Juris un jaunākais brālis Oskars.

1921. gadā Leimaņi atstāja Krieviju un pēc pusgadu ilga ceļojuma atgriezās Latvijā – vectēva Pētera Leimaņa mājās Tūjas pagastā.

Juris mācījās Franču licejā, kura direktors un viens no veidotājiem bija viņa tēvabrālis, pedagogs un matemātiķis Augusts Leimanis. Par Augustu Leimani, Jura tēvabrāli, būtu jāveido atsevišķs stāsts. Latvijas neatkarības sākumā bija liels mācību grāmatu trūkums, un viņš izveidoja matemātikas mācību grāmatas pamatskolām. Augusts prata septiņas valodas un publicēja grāmatu Trīs Atslēgas, kur salīdzināja Bībeles latviešu tekstu ar citām valodām. Bet liceja nerātno audzēkņu vidū populāra esot bijusi dziesmiņa ’’Direktoram Leimanim ir plika galvas virs, no tālienes tā izskatās kā maza bērna …..’’.

Franču liceju Juris beidza 1937. gadā un iestājās Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē. Kara gados studēja ar pārtraukumiem, līdztekus darbam, līdz 1944. g. tika iesaukts leģionā. Fašistiskās Vācijas kapitulācijas dienā 1945. g. 8. maija vakarā atstāja Liepāju zvejnieka laivā Zenta kopā ar vecākiem un nākamā rītā nonāca Gotlandē.

Zviedrijā Juris drīz vien iesaistījās skautu kustībā, vadīja gan zviedru, gan latviešu skautu pulciņus un 1947. g. vasarā piedalījās pasaules skautu džamborejā Parīzē.

Jau 1946. gadā Jurim Leimanim izdevās atsākt studijas, un 1948. gadā viņš beidza Tehnisko augstskolu Stokholmā, iegūstot civilā inženiera grādu.

No 1946.g. līdz 1971. gadam strādāja par konstruktoru – būvju aprēķinātāju, vispirms konsultantu firmā Jacobson & Widmark, tad Hans Hansson Byggkonsulter, un vēlāk izveidoja savu uzņēmumu.

Juris Leimanis savā laikā bija viens no aktīvākajiem Zviedrijas latviešu sabiedriskās dzīves vadītājiem. No 1952.gada viņš darbojās Stokholmas latviešu papildskolā un bija skolas pārzinis no 1957. līdz 1978. gadam, izpelnoties nosaukumu “Latviešu skolas tēvs”.

Viņš bija Latviešu palīdzības komitejas vicepriekšsēdis un grāmatnīcas vadītājs, darbojās Latviešu akadēmiskajā organizācijā Zviedrijā (LAOZ), korporācijā Fraternitas Metropolitana, Daugavas Vanagos un citur. Daudzus gadus Juris Leimanis organizēja LAOZ akadēmisko balli septembrī, pats to ievadot ar īsti francisku polonēzi.

Juris bija Franču Liceja atmiņu grāmatas galvenais redaktors. Grāmata iznāca 1987. gadā, un vairāku gadu darba rezultātā tajā apkopoti atmiņu raksti, skolotāju biogrāfijas un fotoattēli.

Juris laulāts ar Ēriku Lagzdiņu no Madonas, 1947. gadā. Laulībā dzima divi dēli, Andrejs un Ivars. Abiem dēliem katram divas meitas, par kurām Juris ļoti rūpējās un kuras Juri nosauca par ’’Tētitēti’’.

“Juris neļāva zust un apsūbēt tradīciju zeltam un kopta dzīves stila noturībai,” par Juri Leimani atvadu vārdos rakstīja Jānis Gulbītis.

Tradīciju zeltu turpina Jura Leimaņa mazmazbērni, kas mācās Stokholmas latviešu sestdienas skolā.

Liels paldies Ingrīdai Leimanei par palīdzību raksta sagatavošanā!

Avoti:

Jānis Bubenko, “Viens no visaktīvākajiem”, Brīvā Latvija Nr 59 (14.12.1987), periodika.lv

Jānis Gulbītis, “Viņa dzīve – spoža polonēze: No Jura Leimaņa atvadoties”, Brīvā Latvija, Nr 3 (18.01.1993), periodika.lv

Juris Leimanis, “Augusts Leimanis (1886-1956), Franču liceja izveidotājs”, Universitas, Nr 61, 1988, periodika.lv

M.Z., “Miris Juris Leimanis”, Brīvā Latvija, nr 2 (11.01.1993), periodika.lv