10. janvārī atzīmējam Jura Reneslāča 97. dzimšanas dienu. Par viņu raksta Peteris Alberts, izmantojot paša sagatavoto šķirkli par Juri Reneslāci Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā.

🏀 Juris Reneslācis ir daudzkārtējs Zviedrijas čempions basketbolā. Viņa trenētā latviešu sieviešu basketbola vienība ieguva Zviedrijas meistara titulu. Viņš ir izcīnījis Zviedrijas vīriešu basketbola meistara titulu gan kā spēlētājs, gan treneris, bijis Zviedrijas basketbola vīriešu valsts vienības spēlētājs un treneris, Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) tiesnesis, Zviedrijas trimdas latviešu organizāciju aktīvs darbinieks.

🔹 Juris Reneslācis dzimis 10.01.1925. Rīgā, miris 24.07.2012. Stokholmā. Viņam bija divas māsas ‒ dvīņu māsa Margarita un vecākā māsa rakstniece, žurnāliste un redaktore Ingrīda Vīksna.

⛹️‍♂️ Jau zēna gados Juris aizrāvās ar sportu. Viņš spēlēja futbolu Rīgas futbola klubā (RFK), basketbolu Armijas sporta klubā (ASK) un Latvijas jaunatnes basketbola vienībā.

🔹 Karš pārtrauca mācības Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Juri iesauca Latviešu leģionā, un ievainojuma dēļ viņš nokļuva slimnīcā Lībekā, Vācijā. Pēc kara māsa Ingrīda brāli sameklēja un izsauca uz Zviedriju. Vidējo izglītību viņš ieguva vakara ģimnāzijā Stokholmā, beidza Stokholmas Technisko institūtu ar būvinženiera grādu un studēja valsts zinības Stokholmas Universitātē. Lielāko darba mūža daļu Juris Reneslācis nostrādāja būvkonstrukcijas uzņēmumā.

🏀 Stokholmā Juris Reneslācis bija viens no sporta kluba “Rīga” dibinātājiem un treneris. Viņš vadīja Zviedrijas latviešu basketbola savienību un ar sporta kluba “Rīga” komandu piedalījās turnīros Norvēģijā, Vācijā un Francijā.

🏀 Zviedrijā tolaik basketbols vēl nebija populārs. To ieviesa latviešu un igauņu trimdinieki pēc 2. pasaules kara, gūstot šajā sporta veidā lielus panākumus.

⛹️⛹️‍♀️ Jura Reneslāča trenētā sporta kluba “Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” izcīnīja Zviedrijas basketbola čempiona nosaukumu (1956). Kad Stokholmas sporta klubs “Rīga” kļuva par Zviedrijas valsts čempionu vīriešu basketbolā (1958), Juris Reneslācis bija šīs vienības spēlētājs un arī treneris. Kad sporta klubs “Rīga” nākamajā gadā kļuva par Zviedrijas vicečempionu, Juris Reneslācis bija vienības treneris. Fakts, ka sporta komanda, kuru pilnībā veidoja trimdā esošie latvieši, izcīnīja tik ievērojamus panākumus mītnes zemē, uzskatāms par unikālu.

🏀 Juris Reneslācis sešas reizes (1956-1957) spēlēja Zviedrijas basketbola valstsvienībā, veselus piecus gadus un divus mēnešus viņš bija Zviedrijas basketbola valstsvienības treneris (1958‒1963), to vadīja 38 valsts sacīkstēs, tai skaitā Eiropas meistarsacīkstēs Belgradā (1961), kā arī divās turnejās (1961, 1962) ASV.

🏀 Eiropas kausa turnīram 1958. gadā bija pieteiktas divas basketbola komandas ar nosaukumu “Rīga” ‒ viena no Stokholmas, otra no padomju okupētās Rīgas.

🏀 Juris Reneslācis vienlaicīgi ar Ali Strunki kļuva par pirmo FIBA tiesnesi Zviedrijā (1955‒1965) un bija arī ASV Basketbola treneru savienības (National Association of Basketball Coaches, NABC) biedrs (1964).

🔹Juris Reneslācis bija aktīvs arī latviešu sabiedriskā dzīvē. Viņš bija viens no “Daugavas vanagu” Stokholmas nodaļas dibinātājiem, bija Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) ģenerālsekretārs (1965‒1980), ilggadējs ZLCP valdes, prezidija un padomes loceklis. Juris Reneslācis bija 1. PBLA dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē (1979) rīcības komitejas loceklis.

📚 Juris Reneslācis bija vairāku grāmatu redaktors un redakciju kolēģiju loceklis, tai skaitā tādiem darbiem kā “Zviedrijas Latviešu Centrālā Padome, darbības pārskats”, “Latvijas sporta vēsture” (1970), Latvju Enciklopēdija, 1962‒1982, “Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija” (ģimnāzijas bijušo audzēkņu biedrības Zviedrijā izdevums, 1984) un “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945‒1995” (2001).

🔹 Jura Reneslāča nopelns bija arī PSRS izdoto baltiešu leģionāru jautājuma kārtošana. Zviedrijas konservatīvo partiju pārstāvošā ārlietu ministre Margarēta af Uglasa (Margaretha af Ugglas) 1994. gadā valdības vārdā izteica nožēlu par kādreizējās Zviedrijas valdības lēmumu izdot leģionārus. No latviešu organizāciju puses dzīvi palikušo latviešu leģionāru Zviedrijas apciemojumu un vizīti pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava organizēja “Daugavas vanagu” organizācija un ZLCP uzdevumā Juris Reneslācis.

🏆 Juris Reneslācis saņēma Trimdas Lielo sporta nozīmi (Čikāgā, ASV,1959), Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska basketbollförbundet) sudraba medaļu (1972) un “Daugavas vanagu” Centrālās valdes zelta goda nozīmi (1996).

🙏 Liels paldies Jura Reneslāča meitām, īpaši Anitai Reneslācei Nordh, par palīdzību materiāla sagatavošanā!

🔎 Izmantotais avots:

Alberts, P. “Juris Reneslācis”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/130752-Juris-Reneslācis (skatīts 02.01.2022).

Juris Reneslācis, 1990ie gadi. Anitas Reneslāces Nordh privātais arhīvs.

1958. gads. Zviedrijas basketbola čempioni Stokholmas SK Rīga. Otrā rindā no kreisās Juris Reneslācis, Jānis Zālamans, Gunārs Kraulis, Jānis Teriņš, Jēkabs Teriņš, Videvuds Freivalds. Pirmā rindā no kreisās Ēvalds Muzikants, Māris Jūrmala, Leons Brands, Juris Robežnieks (fotogrāfijā trūkst vienības dalībnieks Voldemārs Šmits, kas dēļ traumas finālā nepiedalījās). Fotogrāfs: Fricis Forstmanis.
Avots: www.baskethistoria.se

Ap 1960. gadu. Zviedrijas basketbola vīriešu valsts vienība ar treneri Juri Reneslāci (stāv pirmais no labās). Foto Fricis Forstmanis.
Avots: www.baskethistoria.se

1956. gads. Sporta kluba “Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” kopā ar treneri Juri Reneslāci. No kreisās stāv Justīne Zemgale, Juris Reneslācis, Elizabete Zemgale, priekšplānā no kreisās – Inta Āboliņa, Daina Dinviete, Sarmīte Dinviete. Fotogrāfs Fricis Forstmanis.
Avots: www.baskethistoria.se

1979. gads. Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu Dienas Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā, rīcības komiteja. No kreisās sēž Ansis Rozenbachs, Jānis Ritums, Jānis Muchks, Andrejs Leimanis, Roberts Legzdiņš. Otrā rindā Jānis Lūkins, Benita Strunke, Gundega Muchka, Andrejs Šalts, Dagnija Šleiere, Gunārs Zvejnieks, Juris Leimanis, 3. rindā Sergejs Ozoliņš, Jānis Bergholcs, Māris Slokenbergs, Mārcis Štāls un Juris Reneslācis (fotogrāfijā trūkst Leons Čuibe, Kārlis Graufelds, Jānis Gulbītis, Alberts Jērums, Raimonds Krastiņš, Ingrīda Leimane, Oskars Sakārnis, Ali Strunke). Avots: Anitas Reneslāces Nordh privātais arhīvs.
Zviedrijas basketbola savienības sudraba medaļa (1972), Zviedrijas basketbola meistara nozīme (1958), Trimdas lielā sporta nozīme (1959). Anitas Reneslāces Nordh privātais arhīvs.

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *