Pirms 130 gadiem 6. maijā pasaulē nāca Jānis Rubulis. Latgaliski – Juoņs Rubuļs.

🇱🇻 Šis Latgales latvietis visai Latvijai izšķirīgā brīdī virzīja un nosargāja vienotas Latvijas ideju. Viņa mūžs noslēdzās bēgļu gaitās Zviedrijā.

💎 Atmiņās un pārdomās par vectēvu Jāni Rubuli dalās Pēteris Kancāns.

“Mans vectēvs Jānis Rubulis nomira, kad man bija nepilni pieci gadi. Mana vienīgā atmiņa no viņa ir no lauku mājas Ēkerē (Ekerö), kur vairākas latviešu ģimenes uzturējās vasarā.

Jānim bija grūti staigāt. Mēs, puikas, traucējām viņam – maisījāmies viņam pa kājām, par ko, protams, saņēmām rājienu. Tikai daudz vēlāk sapratu, ka Jānis slimoja ar Parkinsona slimību.

Tagad, kad jūtu interesi par Jāņa Rubuļa personību no dažādām pusēm, esmu sācis ar viņu ”iepazīties” otrreiz, lasot to, ko viņš rakstījis pats par sevi, un to, ko citi rakstījuši par viņu. Esmu arī skatījies fotogrāfijas. Ievēroju divas lietas.

Pirmā lieta – cik strauji pēdējos dzīves gados pasliktinājās viņa veselība. Nav grūti iedomāties, cik smagi viņam bija zaudēt savu īpašumu, arodu un – varbūt galvenais – Latviju, par kuras tapšanu un neatkarību viņš bija cīnījies. Šo likteni viņš dalīja ar daudziem citiem tautiešiem.

Otrā lieta – cik jauns bija Jānis Rubulis tad, kad notika Latgales kongress. Tikai 24 gadi! Būtībā jauns puika! Šajā vecumā viņš bija arī Tautas Padomes loceklis utt. Viņš šai laikā piederēja pie tiem cilvēkiem, kas bija demokrātiski noskaņoti un kas ticēja un arī cīnījās par latviešu tautas vienotību un kopīgu valsti. Par to arī es viņu cienu!”

💗 Sirsnīgs paldies Jāņa Rubuļa meitai Zuzannai Kancānei un mazdēlam Pēterim Kancānam par palīdzību materiāla sagatavošanā.

🔸 Vairāk par Jāņa Rubuļa sasniegumiem un dzīvi: https://enciklopedija.lv/skirklis/173608-J%C4%81nis-Rubulis

Jānis Rubulis.
Fotogrāfijas laiks, vieta un autors nezināmi. Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.

Jānis Rubulis.
Fotogrāfijas laiks, vieta un autors nezināmi. Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.

Jāņa Rubuļa ģimene. Priekšplānā dēls Jānis un meita Dagnija. Aizmugurē no kreisās: otrā sieva Aleksandra Rubule, Jānis Rubulis un meita no pirmās laulības Zuzanna Rubule ((pirmā sieva, Lilija Rubulis, mira 1939. gadā Latvijā). Iztrūkst dēls no pirmās laulības, Igors Rubulis. Foto 1958. gadā sakarā ar Dagnijas pirmo komūniju. Ēkerē (Ekerö), pie Stokholmas.
Fotogrāfs nezināms. Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.

Jānis Rubulis, Jānis Vārsbergs un politiķe Klāra Kalniņa (Bruno Kalniņa māte, Tautas padomes locekle, Satversmes sapulces deputāte). 1950ie gadi Stokholmā.
Fotogrāfs nezināms. Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.

No kreisās: Jānis Rubulis, bīskaps Boļeslavs Sloskāns un prāvests Kazimīrs Vilnis. Stokholma, Zviedrija, 1956. g. martā.
Fotogrāfs nezināms. Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.
Jāņa Rubuļa Zviedrijas bezvalstnieka pases kopija. Pase izsniegta 1949. gada 7. novembrī. Tādu izsniedz ārzemniekiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Zviedrijā un kuri kādu apstākļu dēļ nevar iegādāties pasi savā tēvzemē. JR kļuva par Zviedrijas pavalstnieku 1958. gada 9. maijā.
Avots: Pētera Kancāna privātais arhīvs.
Latviešu pagaidu nacionālās padomes valde. Valka, 02.12.1917. No kreisās pirmajā rindā: Kristaps Bahmanis, Jānis Rubulis, Voldemārs Zāmuels, Jānis Palcmanis, Kārlis Pauļuks. Otrajā rindā: Vilis Siliņš, Oto Nonācs, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Eduards Laursons.
Avots: O. Nonācs. “Ziemeļlatvija”. Rīga, A. Gulbis, 1928. gads.
Lasiet vairāk:
https://www.lsm.lv/…/lv99plus-latviesu-komunisti-liek…/
āčplēša Kara ordeņa domes sēde un tās pirmais sastāvs. Rīga, 1921. gads. Centrā: Latvijas Valsts prezidents, Lāčplēša Kara ordeņa domes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Par domes locekļiem tika apstiprināti 7 parlamenta pārstāvji (Saeimas deputāti) un 7 Lāčplēša ordeņa kavalieri, kuru vidū bija arī augstākie Latvijas armijas komandieri. No kreisās puses: 1. Jānis Puriņš, 2. Oskars Dankers, 3. Markus Gailītis, 4. Jūlijs Jansons, 5. Krišjānis Berķis, 6. Jānis Apinis, 7. Mārtiņš Peniķis. No labās puses: 1. Pēteris Radziņš, 2. Jūlijs Celms, 3. Jānis Rubulis (Rubuls), 4. Rainis, 5. Kārlis Kasparsons, 6. Otto Nonācs, 7. Jānis Goldmanis.
Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš. Avots: Latvijas Valsts arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Lasiet vairāk: https://enciklopedija.lv/…/133054-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93…

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *