Jānis Rubulis -

Pirms 130 gadiem 6. maijā pasaulē nāca Jānis Rubulis. Latgaliski – Juoņs Rubuļs.

Šis Latgales latvietis visai Latvijai izšķirīgā brīdī virzīja un nosargāja vienotas Latvijas ideju. Viņa mūžs noslēdzās bēgļu gaitās Zviedrijā.

Atmiņās un pārdomās par vectēvu Jāni Rubuli dalās Pēteris Kancāns.

“Mans vectēvs Jānis Rubulis nomira, kad man bija nepilni pieci gadi. Mana vienīgā atmiņa no viņa ir no lauku mājas Ēkerē (Ekerö), kur vairākas latviešu ģimenes uzturējās vasarā.

Jānim bija grūti staigāt. Mēs, puikas, traucējām viņam – maisījāmies viņam pa kājām, par ko, protams, saņēmām rājienu. Tikai daudz vēlāk sapratu, ka Jānis slimoja ar Parkinsona slimību.

Tagad, kad jūtu interesi par Jāņa Rubuļa personību no dažādām pusēm, esmu sācis ar viņu ”iepazīties” otrreiz, lasot to, ko viņš rakstījis pats par sevi, un to, ko citi rakstījuši par viņu. Esmu arī skatījies fotogrāfijas. Ievēroju divas lietas.

Pirmā lieta – cik strauji pēdējos dzīves gados pasliktinājās viņa veselība. Nav grūti iedomāties, cik smagi viņam bija zaudēt savu īpašumu, arodu un – varbūt galvenais – Latviju, par kuras tapšanu un neatkarību viņš bija cīnījies. Šo likteni viņš dalīja ar daudziem citiem tautiešiem.

Otrā lieta – cik jauns bija Jānis Rubulis tad, kad notika Latgales kongress. Tikai 24 gadi! Būtībā jauns puika! Šajā vecumā viņš bija arī Tautas Padomes loceklis utt. Viņš šai laikā piederēja pie tiem cilvēkiem, kas bija demokrātiski noskaņoti un kas ticēja un arī cīnījās par latviešu tautas vienotību un kopīgu valsti. Par to arī es viņu cienu!”

Sirsnīgs paldies Jāņa Rubuļa meitai Zuzannai Kancānei un mazdēlam Pēterim Kancānam par palīdzību materiāla sagatavošanā.