18. janvārī atzīmējam JĀŅA RITUMA dzimšanas 107. gadskārtu.
Latviešu sporta entuziasts, viens no latviešiem – basketbola ieviesējiem Zviedrijā, Stokholmas latviešu teātra dibinātājs, leģendāro dziesmu svētku organizators Gotlandē 1979. gadā, Raiņa un Aspazijas fonda vadītājs un muzeja līdzveidotājs, grāmatu apgāda “Memento” dibinātājs, publicists, aktīvs sociāldemokrātu partijas biedrs un izdevuma “Brīvība” redaktors, Stokholmas jauniešu kluba “Pagrabs” pīlārs, valsts svētku organizators, būvinženieris un sava būvuzņēmuma vadītājs. Nav viegli uzskaitīt visu, ko savā mūžā paveicis un “uzbūvējis” Jānis Ritums. Jānim Ritumam veltītos atvadu vārdos Uldis Ģērmanis viņu trāpīgi raksturo vienā vārdā: “Viņš bija celtnieks šī vārda šaurākā un plašākā nozīmē”.
Jānis Ritums piedzima 1914. gada 18. janvārī Kuldīgā un no dzīves šķīrās 1980. gada 28. decembrī Stokholmā. Ar bēgļu laivu 1944. gada rudenī viņš nokļuva Gotlandē. Zviedrijā Jānis uzsāka darbu celtniecībā kā inženieris, strauji izvirzījās un 1956. gadā jau varēja nodibināt pats savu būvuzņēmumu. Liela daļa nopelnītā tika izmantota, daudzu gadu garumā atbalstot latviešu pasākumus, piemēram, basketbola klubu, “Pagrabu”, Raiņa un Aspazijas Gada grāmatu un Raiņa un Aspazijas muzeja izveidi Kastanjolā.
Jānis Ritums ierakstīja spožas lappuses trimdas sporta vēsturē. Viņš dibināja un vadīja Zviedrijas latviešu sporta pārvaldi un sporta biedrību “Rīga”, īpaši pievēršoties basketbolam. Rituma vadībā sporta kluba “Rīga” komanda, kurā spēlēja tikai Zviedrijas latvieši, 1958. gadā uzvarēja Zviedrijas basketbola čempionātā. Arī 1959. un 1960. gadā komanda iekļuva finālā, ar dažu punktu zaudējumu paliekot otrajā vietā. Tāpat jāatzīmē uzvara Zviedrijas junioru čempionātā, ko viņa vadībā 1966. gadā izcīnīja kluba “Rīga” deviņpadsmitgadīgie jaunieši 
.
Pasaules brīvo latviešu dziesmu svētki Gotlandē 1979. gada Jāņos izvērtās par neaizmirstamu notikumu teju rokas stiepiena attālumā no nebrīvās Latvijas. Tas bija reizē “tilts pār plašu jūru” pasaules latviešiem, politisks izaicinājums padomju varai, nostalģiska un patriotiska tikšanās bēgļiem pazīstamajā salā un, protams, latviešu dziesmas un kultūras uzturēšana. Šo svētku organizēšanu uzņēmās divi Zviedrijas latviešu Jāņi, Jānis Muchks un Jānis Ritums.
Izmantotie avoti:
“Jānis Ritums – celtnieks”, Uldis Ģērmanis, “Brīvība”, 1981. g. nr 1/2.
“Jāni Ritumu pieminot”, Bruno Kalniņš, Brīvība, 1981. g. nr 1/2.
“Jānim Ritumam aizejot”, Jānis Gulbītis, “Latvija”, 1981. g. 12. janv.
“Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastanjolā”, Gundega Grīnuma, “Karogs” 2009.
“Tu esi Gotlandē, mans draugs”, Uldis Siliņš, “Jaunā gaita”, 1996. okt.
Liels paldies Jāņa Rituma bērniem Ritai Di Biaggio un Andrejam Ritumam par palīdzību materiāla sagatavošanā!
Pirmajā rindā no kreisās: Ēvalds Muzikants, Māris Jūrmala, Jānis Ritums, Leons Brands, Juris Robežnieks
Otrajā rindā no kreisās: Juris Reneslācis, Jānis Zālamans, Gunārs Kraulis, Jānis Teriņš, Jēkabs Teriņš, Videvuds Freivalds (iztrūkst Voldemārs Šmits, kas finālā nepiedalījās traumas dēļ)
Pirmajā rindā no kreisās: Kārlis Muchks, Arturs Veigurs, Andrejs Ritums (vienības kapteinis), Leons Brands (treneris)
Otrajā rindā no kreisās: Jānis Ritums (vadītājs un treneris), Jānis Muchks (vadītāja palīgs), Ilmārs Kreicbergs, Gundars Rašmanis, Andrejs Leimanis, Jānis Briedis, Pavils Johansons, Ali Strunke (SK Rīga priekšsēdis)
