Jānis Muchks (Muhks) dzimis 1921. gada 4. janvārī Rīgā žurnālistes Arvīdas Muchkas (pseidonīms – Anna Muchka) un pulkveža, Lācplēša ordeņa kavaliera, Kara tiesas tiesneša Hermaņa Muhka ģimenē.
Viņš 1940. gadā absolvēja Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, pēc tam uzsāka studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Studijas bija jāpārtrauc 1943. gadā, kad Jāni iesauca Latviešu leģionā.
Karam beidzoties, Jānis Muchks nonāca gūstā angļu zonā Vācijā. Vēlāk kopā ar sievu Ruti (dzim.Skudre), ar ko iepazinās kara laikā Gistrovā, Vācijā, mitinājās bēgļu nometnē Lībekā. Tur 1947. gadā piedzima dēls Kārlis, bet 1948. gada beigās ģimene izceļoja uz Zviedriju, kur jau dzīvoja vecāki un māsa Aina, kas no Kurzemes uz Gotlandi bija atbēguši bēgļu laivā.
1949. gadā Stokholmā Muchku ģimenē piedzima meita Gundega un 1956. gadā – meita Anna.
Darba gaitas Jānis sāka kāda Stokholmas uzņēmuma noliktavā. Sasniedzot pensijas vecumu, viņš bija šī paša uzņēmuma “Esselte Grako International” vadītājs sešās Eiropas valstīs.
Jānis Muchks aktīvi darbojās dažādās trimdas organizācijās un pārstāvniecībās – bija ilggadējs Latvijas atjaunošanas komitejas (LAKEC) Eiropas centra prezidija loceklis, kā arī Zviedrijas Latviešu centrālās padomes (ZLCP) un valdes loceklis.
1986. gadā Jānis Muchks pārcēlās uz Minsteri Vācijā. Tur, apvienojot Eiropas laikrakstus “Latvija” un “Londonas Avīze”, viņš ieņēma jaunā laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju valdes priekšsēdētāja amatu, līdz 1996. gadā pārcēlās uz Latviju.
Jāņa Muchka sirdslieta bija Dziesmu svētki. Viņš gadu gaitā piedalījās visu kontinentu trimdas dziesmu svētkos un kā saimniecības vadītājs iesaistījās III Eiropas latviešu dziesmu svētku Ķelnē (1973) un IV Eiropas latviešu dziesmu svētku Londonā (1977) rīcības komitejas darbā.
Kopā ar draugu, komponistu un diriģentu Albertu Jērumu Londonas dziesmu svētku laikā dzima “neprātīga” ideja rīkot dziesmu svētkus Zviedrijas salā Gotlandē.
1979. gada jūnijā kopā ar Jāni Ritumu un citiem atbalstošiem entuziastiem gan no Zviedrijas, gan citām valstīm tika īstenots Alberta Jēruma sapnis par dziesmu svētkiem tiešā Latvijas tuvumā – Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas notika tikai 150 km no Kurzemes krasta.
Svētki bija privātpersonu ierosināti, un tos organizēja bez trimdas organizāciju tieša atbalsta. Rīkotājiem tie bija liels izaicinājums kā ekonomiski, tā organizatoriski un politiski. Gotlandē pirms Jāņiem ieradās ap 3500 dalībnieku no visas pasaules. Vēlāk tos atzina ne tikai par lieliskiem svētkiem, bet arī par veiksmīgu politisku demonstrāciju starptautiskā līmenī, kas pasaulei atgādināja par Latvijas okupāciju.
Pēc Gotlandes dziesmu dienām Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) rosināja rīkot vēl divas pasaules dziesmu dienas, šoreiz Minsterē, Vācijā 1984. un1987. gadā. Jānis Muchks arī šajos svētkos uzņēmās rīcības komitejas priekšsēdētāja pienākumus.
1996. gadā Jānis Muchks atgriezās uz dzīvi Rīgā, kur aizgāja mūžībā 2004. gadā.
