Jānis Abučs par sevi: “Esmu darījis tikai to, kas jādara. Bez padoma, bez palīdzības, tā sakot — viena vīra teātris.”
Jānis Abučs piedzima 1914. gada 1.jūlijā Ķoņu muižas kalēja ģimenē. Kad Abučam bija divi gadi, viņa tēvu iesauca Pēterburgas gvardes pulkā un nosūtīja uz fronti Karpatos. Tur drīz tēvs arī mira. Abuča zēna gadi aizritēja vectēva, muižas staļļmeistara Ādama Lūša ģimenē.
1921. gadā aizsūtīts skolā, vasarās devies ganu gaitās. Uzreiz pēc skolas beigšanas 14 gadu vecumā Abučs jau strādāja par burtliča mācekli V. Šķiņķa spiestuvē. Tur iegūtās iemaņas Abučam kalpoja visu tālāko mūžu.
Paralēli darbam spiestuvē Abučs veica skatuves strādnieka darbus Rūjienas Saviesīgajā biedrībā, un tas pavēra iespēju būt klāt visos vietējos sarīkojumos, redzēt teātra izrādes, klausīties koncertus un literāros priekšlasījumus. Abučs aizrāvās ar sportu — futbolu un svarcelšanu, kas tolaik bija modē.
No 1934. gada Abučs strādāja Rīgā Armijas spiestuvē, pēc tam Valsts papīru spiestuvē līdz 1944. gada sākumam, kad tika iesaukts leģionā. Leģionā kā kaprālis Abučs karoja Pomerānijā 15. divīzijas artilērijas pulka sastāvā. Pēc ievainojuma Dancigas ielenkumā Abuču nosūtīja uz Mēklenburgu un vēlāk uz Lībeku, kur viņš piecus gadus nostrādāja kādā vācu spiestuvē.
1948. g. Abučs Lībekā nodibināja grāmatu apgādu “Ziemeļblāzma” un tur izdeva pirmās 14 grāmatas. Vācijā viņš iepazina un apprecējās ar latvieti Emīliju, kurai jau bija divi bērni. Viņas pirmo vīru leģionāru zviedri kara beigās bija izdevuši Padomju Savienībai, un viņš ceļā uz ostu izdarīja pašnāvību.
Grāmatnieka darbs Abučam ar jaunu sparu turpinājās 1950. gadā pēc ģimenes pārcelšanās uz Vesterosu Zviedrijā. No 1948. līdz 1978. gadam Vācijā un Zviedrijā “Ziemeļblāzma” laida klajā ap 200 grāmatu. Kopā apgādam “Ziemeļblāzma” (kas īstenībā ir viena persona − Jānis Abučs) pieder Raiņa “Raksti” 17 sējumos (mākslinieks N. Strunke), 6 sējumi “Latviešu leģiona vēsture”, trīs Jāņa Rudzīša grāmatas, Soduma tulkotais Džoisa “Uliss”, Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas, vairāk nekā 100 trimdas latviešu rakstnieku darbi, Zviedrijas LSDSP mēnešraksts “Brīvība” un neskaitāmi žurnāli, izdevumi un kalendāri dažādām trimdas organizācijām.
Jau agrīnā reklāmas lapiņā apgāda mērķi ir skaidri noformulēti: “Mēs esam izkaisīti plašajā pasaulē, bieži dzīvojam šķirti no citiem tautiešiem. Lai nepazaudētu mūsu bagāto valodu, to palīdz uzturēt iespiests vārds. Tas vajadzīgs jo vairāk tur, kur ģimenē aug bērni un jaunatne. Ja zudīs valoda, zudīs saikne ar savu tautu.”
Pēdējie dzīves gadi Abučam bija grūti — 1974.gadā smagos apstākļos mira sieva Emīlija. Pats Abučs no pārslodzes sabeidza arī savu veselību. Savu ikdienu Abučs raksturoja vēstulē Ainai Zemdegai: ” Manai darba dienai ir 10 stundas, svētdienās un sestdienās pa 5 – 6 stundām. Laikam esmu viens no retajiem burtličiem, kas ne vien saliek, bet arī reizēm rediģē, lasa korrektūras un arī visu aplauzumu paveic bez redaktora klātienes. Tiesa, kur tie gadi, kopš jau strādāju šai laukā! 45 gadi, kopš devos „laulībā ar burtiem”.”
“Ziemeļblāzmas” 30 gadu jubilejas priekšvakarā 1978. gada 28. jūlijā aprāvās grāmatnieka mūžs. Viņš ir apglabāts Vesterosā, Zviedrijā.
Par Abuča ieguldīto darbu latviešu literatūras labā Jānis Ritums rakstīja tā: “Abučs bija savāds grāmatu izdevējs, viņš izdeva grāmatas, bet viņš nebija veikalnieks. Viņš čaklām rokām paveica fantastisku darba daudzumu. Čaklas rokas, sūrs darbs un silta sirds. Tas bija Jānis Abučs. Viņš nekad nemeklēja to, ko atmaksātos izdot. Viņš izdeva to, kas viņam likās nepieciešams un vajadzīgs.”
Dzimtajā Rūjienā Abučam ierīkots piemērots piemineklis – Rīgas ielā 14 atrodas kultūras centrs, lasītava un grāmatveikals ar nosaukumu “Jāņa Abuča grāmatnīca”.
Vērts ieskatīties: http://www.zagarins.net/jg/jg123/JG123_Abucs.htm
Grāmatizdevējs Jānis Abučs karikatūrista A.Berga skatījumā 1950.gadā.
Jānis Abučs. Foto no Andra Abuča arhīva.
Apgāda “Ziemeļblāzma” izdotie Raiņa “Raksti” 17 sējumos (mākslinieks N. Strunke).
Niklāva Strunkes vāks apgāda “Ziemeļblāzma” izdotajam Raiņa rakstu sējumam.