Dr. Jānis Āboliņš

🎉 12. maijā atzīmējam Dr. Jāņa Āboliņa 116. dzimšanas dienu.

✍️ Par viņu raksta Peteris Alberts, izmantojot paša sagatavoto šķirkli par Dr. Jāni Āboliņu Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā.

💎 Docents Jānis Āboliņš bija izcils, kolēģu un pacientu ļoti cienīts ginekologs, ķirurgs, speciālists iekšējās slimībās un radioloģijā, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dzemdību klīnikas vadītājs un Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors medicīniskos jautājumos. Trimdā Dr. Jānis Āboliņš 22 gadus bija virsārsta palīgs Stokholmas dzemdību namā. Trimdas izdevumos viņam bija daudz publikāciju par veselības un citiem tematiem.

🔹 Dr. Jānis Āboliņš dzimis 12.05.1906. Kraukļu (tagad Cesvaines) pagasta Līcos kā vecākais bērns trīs bērnu ģimenē un miris 07.06.1994. Stokholmā, apbedīts Cesvaines Ķinderu kapsētā.

🔸 Mācījies Kraukļu Viļuma pamatskolā, Cesvaines draudzes skolā un vidusskolā, beidzis medicīnu studijas Latvijas Universitātē (LU), ieguvis specialitāti ginekoloģijā, iekšējās slimībās, radioloģijā un ķirurģijā. Profesora Ernesta Putniņa vadībā viņš aizstāvēja doktora disertāciju “Pētījumi par latviešu bērnu svaru un zīdīšanu pirmajās desmit dienās”) Dr. med. grādam. Zināšanas papildinājis ārzemēs: Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Anglijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Beļģijā un Šveicē.

🔹 Strādāja Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (1931-39), LU Medicīnas fakultātes dzemdību klīnikā, vēlāk tās vadītājs, privātdocents, vēlāk docents, konsultants Vēža slimnīcā Rīgā, lektors Sarkanā Krusta Māsu un laborantu skolā Rīgā un vēlāk tās direktors. Nodarbojies arī ar privātpraksi.

🔸 Dr. Jānis Āboliņš bija Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (tagad P. Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīca) direktors medicīniskos jautājumos (1943-1944).

🔹 Bēgļu gaitās 1944. gada oktobrī nokļuva Slītē, Gotlandē.

🔸 Zviedrija neatzina Latvijā iegūto izglītību, ārsta diplomu un specialitātes. Bija jāiegūst visādas atļaujas, lai varētu ārstēt bēgļus un studēt Upsalas universitātē, kur nācās no jauna izturēt pārbaudījumus visos priekšmetos. Dr. Āboliņš ieguva med. licenciāta grādu, speciālista kompetenci ginekoloģijā – dzemdniecībā un ginekoloģijā – radioloģijā.

🔹 Dr. Āboliņš Zviedrijā sākumā strādāja kā arhīva darbinieks Upsalā, vēlāk – asistents, ārsta palīgs un virsārsta aizvietotājs slimnīcās Upsalā, Gēteborgā, Stokholmā un citās Zviedrijas pilsētās, līdz 1953. gadā ieguva pastāvīgu virsārsta palīga vietu Stokholmas dzemdību namā, kur nostrādāja līdz 1975. gadam. Arī Zviedrijā nodarbojās ar privātpraksi, jo trimdā nokļuvušie tautieši un tautietes vēlējās iet pie latviešu ārsta. Dr. Āboliņa klīnikā ir dzimuši daudzi trimdas latviešu bērni. Dr. Āboliņš līdz mūža beigām nodzīvoja dzīvoklī Stokholmas dzemdību namā.

📣 Dr. Āboliņš bija aktīvs latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņš bija kluss, laipns, sirsnīgs un lielām darba spējām – autoritāte, kas vadīja, sevi neizceldams, pats šķietami palikdams maliņā. Bija Upsalas latviešu biedrības priekšnieks, darbojās Latviešu Nacionālā fondā, Latviešu palīdzības komitejā, bija Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā valdes priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta direktors, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) Zviedrijas kopas dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

📚 Dr. Āboliņš ir uzrakstījis divas populārzinātniskas grāmatas – “Māte un bērns” un “Grāmata pieaugušiem. Seksuālā dzīve”.

🔸 Dr. Āboliņš bija Upsalas latviešu biedrības goda biedrs, LĀZA goda biedrs, Latvijas Ārstu biedrības pirmais goda biedrs un apbalvots ar Paula Stradiņa balvu.

🙌 Liels paldies Dr. Āboliņa māsas meitai Ilzei Ūdrei Johansonei par palīdzību materiāla sagatavošanā!

Izmantotais avots:
▪️ Alberts P. “Jānis Āboliņš”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/94693-Jānis-Āboliņš (skatīts 08.01.2022).