Iepazīsimies ar Līviju Vītoliņu, bibliogrāfi un bibliotekāri, kas veikusi unikālu darbu.
Līvija Vītoliņa (dzim. Trēde) nāca pasaulē 1911. gada 18. februārī. Par viņas dzimšanas vietu ir atšķirīga informācija: viņa piedzima Jaungulbenē vai Valkas apriņķa Ilzenes pagasta Dumpju dzirnavās. Līvija atstāja šo pasauli Gēteborgā, 1994. gada 17. augustā. Viņa ir apglabāta Jaunlaicenes pagasta Opekalna kapos.
Pabeigusi ģimnāziju, Līvija strādāja Rīgā kā ierēdne. Laulībā ar kapteini Ādolfu Vītoliņu piedzima meita Māra. Otrā pasaules kara laikā vīru iesauca leģionā un Līvija ar meitu devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. No Liepājas 1944. gada oktobrī ar kuģi nonāca Gotlandē. Zviedrijā pēc mēneša karantīnas nometnē Līvija atrada darbu kā mājkalpotāja kādā zviedru ģimenē. Viņas vīrs nonāca Polijā. Par spīti daudziem mēģinājumiem tikt uz Zviedriju, viņam nekad neizdevās atstāt Poliju.
Satriecošā Zviedrijā nokļuvušo leģionāru izdošana Padomju Savienībai 1946. gadā lika Līvijai sarakstīties ar vairākiem leģionāriem. Šī sarakste, tai skaitā arī ar viņu piederīgajiem, turpinājās ilgi.
Līvija Vītoliņa uzsāka darba dzīvi Zviedrijā, strādājot Varbergas muzejā, pēc tam no 1951.gada turpināja kā bibliotekāre Čalmersa tehniskajā universitātē Gēteborgā un no 1954. gada Vītoliņa sāka strādāt turpat Gēteborgas universitātes bibliotēkā. Šai laikā viņa arī turpat studēja slāvu valodas. Viņa arī iesaistījās latviešu sabiedrībā Gēteborgā un ir palikusi atmiņā kā aktīva un spēcīga personība.
Vītoliņa rakstīja recenzijas, ceļojumu iespaidus un rakstus par bibliogrāfiskiem jautājumiem trimdas presē, piemēram, laikrakstos “Latvija”, “Londonas avīze” un žurnālā “Treji vārti”. Vērienīgs bija viņas raksts par latviešu grāmatām Eiropas bibliotēkās zinātnisko rakstu krājuma “Archīvs” 10. sējumā. Viņa (līdzīgi kā citi, piemēram, literatūrzinātnieks Jānis Andrups) brīnījās, kāpēc latviešu trimdas izdevumus nesūtīja ārzemju bibliotēkām, kā to darīja, piemēram, igauņi. Vai latvieši nenovērtēja savas publikācijas, vai arī iedomājās, ka Latvija un latvieši ir labi pazīstami pasaulē?
Līvija visu laiku sarakstījās ar vīru Polijā, un 1970. gadā viņa to apciemoja. Drīz, 1972. Gadā Ādolfs Vītoliņš aizgāja mūžībā . Par Polijas iespaidiem Līvija rakstīja avīzē “Latvija”.
Līvijas Vītoliņas nozīmīgākais mūža veikums ir viņas četros sējumos izdotā Somijas nacionālās bibliotēkas (tai laikā Helsinku universitātes bibliotēka) “Lettonica” bibliogrāfija, kas izdota starp 1978. un 1981. gadu.
Šī milzu darba īstenošanu finansiāli atbalstīja Latviešu Fonds (ASV, Kanāda), kā arī bibliotēkas vadība ar Esko Hekli (Häkli) priekšgalā. Bibliogrāfiju sauc “Latviešu literatūras krājums 1820-1917”. Kāpēc Helsinkos glabājas šāds latviešu grāmatu krājums? Cara laika Krievijā 1828. gadā ar likumu noteica, ka cenzūrai nododamie drukas izdevumi jāsūta astoņām universitāšu bibliotēkām Krievijā, tostarp Helsinku jaundibinātajai Aleksandra bibliotēkai. Tā šī lielākā latviešu iespieddarbu kolekcija ārpus Latvijas, kas aptver ap 10 000 vienību, atrodas Helsinkos. Līvijas Vītoliņas daudzu gadu pūles nozīmēja, ka šī krājuma saturs kļuva pieejams zinātniekiem un interesentiem visā pasaulē.
Par šo darbu Vītoliņa 1979. gadā saņēma PBLA Kultūras fonda K. Barona prēmiju. Somijā Līvija Vītoliņa 1980. gadā apbalvota ar Helsinku universitātes nopelnu medaļu. Viņas vārds un veikums atrodams vairākās internacionālās biogrāfiju enciklopēdijās 1970. un 80. gados.
Ieskatu šai nozīmīgajā krājumā sniedz literatūras zinātnieks Rolfs Ekmanis rakstā “Paveikts krietns darbs” Jaunajā Gaitā, nr. 127, 1980. gadā.
Bibliogrāfija digitalizēta 2010. gadā, un šo projektu atbalstīja Latvijas un Somijas nacionālās bibliotēkas, kā arī Latvijas vēstniecība Somijā. Tā šis darbs atrodams arī Latvijas nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā. Tur atrodamas arī Līvijas Vītoliņas vēstules, dienasgrāmata u.c. dokumenti.
Avoti
Paveikts krietns darbs. Jaunā Gaita nr. 127, 1980
Avīze “Latvija” 1986.g. 17. feb. “Līvijai Vītoliņai – 75”
Dictionary of Scandinavian Biography, 2nd ed., Cambridge, 1976
Somi Latvijas vēstniekam nodod digitalizētu Latviešu literatūras krājuma katalogu. Diena
