Tautsaimnieks un arhitekts pēc profesijas, gleznotājs pēc aicinājuma — Visvaldis Bokalders dzimis 1914. gada 23. novembrī Latvijā, miris 2000. gada 28. februārī Stokholmā.

Viņa tēvs Jānis Bokalders bija finanšu ministra biedrs (1925–1931), Latvijas pārstāvis Tautu Savienībā Ženēvā un Latvijas Universitātes tautsaimniecības profesors. Māte Tikla, dzimusi Krenkle, bija vēstures skolotāja. Ģimene dzīvoja Rīgā, Mežaparkā, taču Visvaldim tikpat tuva bija saimniecība Vecpiebalgas Ķīzēnos, kur viņā iesakņojās mīlestība pret dabu un lauku sētu. Vecāki gādāja, lai dēls līdzās latviešu lauku kultūrai iepazītu arī franču kultūru. Pēc Rīgas Franču liceja absolvēšanas viņš papildināja franču valodas zināšanas Sorbonā un Grenobles Universitātē.

Atgriezies Latvijā, Visvaldis sekoja tēva pēdās un Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu tautsaimniecībā. Viņš strādāja telegrāfa aģentūrā LETA, vēlāk — Tirdzniecības departamentā. Studiju gados viņš iestājās studentu korporācijā Lettonia, kurai palika uzticīgs visu mūžu. Zviedrijā viņš aktīvi darbojās vietējā letoņu kopā un līdz mūža beigām bija tās kasieris. Tautsaimnieka zināšanas viņš lika lietā gan korporācijas darbā, gan ģimenes saimniecībā.

1942. gadā Visvaldis apprecējās ar arhitektūras studenti Gerdu Megi (Mäggi) un arī pats sāka studēt arhitektūru. 1944. gadā piedzima viņu dēls Varis. Kara jukas uz laiku izšķīra jauno ģimeni. Gerda kopā ar dēlu Vari un Visvalda mātes māsu Laimu Krenkli ar vilcienu evakuējās uz Dancigu. Visvaldis vēl kādu laiku palika vācu okupētajā Rīgā un strādāja Radiofonā. Vēlāk viņš ar kuģi devās uz Dancigu, kur atkal satika ģimeni. No Dancigas bēgļu gaitas viņus aizveda uz Detmoldu, kur latviešu bēgļus izmitināja vietējā teātrī — ložās, uz skatuves, gan arī foajē. Pēc tam ģimene devās uz Pinebergu, kur Visvaldis turpināja studijas Baltijas Universitātē.

Visvalža vecāki tolaik jau dzīvoja Zviedrijā. 1944. gada oktobrī viņus ar laivu pārcēla no Kurzemes uz Gotlandi. 1948. gadā arī Visvaldis ar ģimeni atstāja Vāciju un pārcēlās uz Zviedriju. Sākumā Bokalderi dalīja dzīvokli ar citu latviešu ģimeni — Legzdiņiem.

Vēlāk bērni kopā ar vecāsmātes māsu Laimu Krenkli pārcēlās uz Dzegužsalu (Göksholm) Hjelmāra ezera pussalā Nerkes apgabalā. Ezera ainava Visvaldim atgādināja Vecpiebalgu. Vietējā barona Leijonhufvuda dārznieks Kārlis Saliņš bija panācis, ka latviešu bēgļiem atļāva apmesties barona īpašumā, pamestajās strādnieku mājiņās. Viena pēc otras tajās ievācās vairākas latviešu ģimenes, to vidū Saliņi, Kraukļi, Legzdiņi, Zemgaļi un Bokalderi. Sākumā bēgļi tur dzīvoja cauru gadu, bet ar laiku mājiņas kļuva par vasaras mājām. Kamēr bērni kopā ar Laimu Krenkli dzīvoja Dzegužsalā, Visvaldis un Gerda dzīvoja un strādāja Stokholmā.

Tā kā Zviedrijā neatzina ārvalstīs iegūtos diplomus, Visvaldim arhitektūra bija jāstudē no jauna Stokholmas Karaliskajā Tehniskajā augstskolā. Dienā viņš strādāja, bet vakaros studēja. Kad visa ģimene varēja atkal dzīvot kopā, Bokalderi par pastāvīgo mājvietu izraudzījās Tēbiju Stokholmas pievārtē, kur piecdesmitajos gados vēl bija daudz neskartas dabas. Visvaldi apkārtnes pakalnos un meža takās varēja sastapt gan kājām, gan uz slēpēm. Sākumā ģimene dzīvoja Vigbiholmā (Viggbyholm), bet drīz pārcēlās uz HSB kooperatīva dzīvokli Nesbiparkā (Näsby Park), kur Visvaldis un Gerda nodzīvoja līdz mūža beigām.

Visvalda Bokaldera glezna «Nesbijparka dzīvoklis»
Visvalda Bokaldera glezna «Nesbijparka dzīvoklis». No kreisās redzams Visvaldis savā darba istabā, Varis, kurš ar mazo Gunu spēlē bumbu, Laima Krenkle uz balkona un māte Gerda pie stādiem.
Visvalda Bokaldera glezna «Gerda»
Visvalda Bokaldera glezna «Gerda». Fonā redzama daudzdzīvokļu māja Nesbijparkā, kur dzīvoja Bokalderu ģimene.

Vasaras ģimene pavadīja Dzegužsalā. Tur svinēja ģimenes svētkus, bet uz Jāņiem aicināja gan paziņas, gan citus Zviedrijas latviešus. Jāņatēva pienākumus labprāt uzņēmās pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks Roberts Legzdiņš, un arī Visvaldis labprāt iesaistījās svinību rīkošanā.

Mājās Visvaldis labprāt lasīja vai gleznoja pie molberta. Ģimenes dzīvē liela nozīme bija Visvalda vecākiem un viņa mātes māsai Laimai Krenklei, bijušajai Nacionālās operas dziedātājai. Visiem trim Visvalda bērniem viņa bija kā otra māte. Zviedrijā ģimenē piedzima meita Guna, kura vēlāk strādāja kā ierēdne, un jaunākais dēls Jānis, kurš kļuva par mūziķi. Ģimene kopa latviskās tradīcijas, baudīja Stokholmas kultūras dzīvi un piedalījās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē.

No kreisās — Varis, Visvaldis un Jānis Bokalderi. 20. gadsimta piecdesmitie gadi.
No kreisās — Varis, Visvaldis un Jānis Bokalderi. 20. gadsimta piecdesmitie gadi.

Visvaldis un Gerda strādāja dažādos arhitektu birojos, projektējot skolas, sporta būves, bankas un dzīvojamās mājas. Visvaldis zīmēja un projektēja arī Norvēģu baznīcas ēku Stokholmā, kas ir viņa beidzamais projektētais darbs.

Norvēģu baznīca Stokholmā
Norvēģu baznīca Stokholmā.

Visvaldim bieži uzticēja izstrādāt ēku mākslinieciskās detaļas — mozaīkas, stikla gravējumus, dzelzs kalumus, pulksteņus un ķieģeļu reljefus. Arī ārpus darba viņš atrada laiku mākslai. Būdams prasmīgs zīmētājs, viņš radīja vairāk nekā simt ilustrāciju grāmatai Renewable Energy Technologies: Their Applications in Developing Countries, ko viņa dēls, arhitekts Varis Bokalders, sarakstīja kopā ar L. Kristofersonu. Grāmatu 1986. gadā Oksfordā izdeva apgāds Pergamon.

Glezniecībā Visvaldis meklēja savu izteiksmes veidu, tiecoties pēc skaidrības un tīrības. Viņš rūpīgi izsvēra kolorītu un saskaņoja kompozīcijas detaļas. Katrai gleznai bija savs stāsts, ko viņš ļāva skatītājam atklāt pašam. Savus darbus viņš mēdza dāvināt draugiem, ja juta, ka tie viņus aizkustinās un iepriecinās. Gleznas viņš nepārdeva. Savā 85. dzimšanas dienā Visvaldis sarīkoja gleznu izstādi Edsbergas pils velvētajās pagraba telpās Sollentunā, Stokholmas priekšpilsētā. Tur draugi varēja aplūkot arī viņa pēdējās gleznas.

Īpaši tuva Visvaldim bija Jāzepa Grosvalda māksla. Pēc Daugavas Vanagu uzaicinājuma viņš sarīkoja Grosvalda darbu izstādi Londonā. Stokholmā dzīvoja Grosvalda māsas Līna un Margareta Ternberga. Līna rūpīgi glabāja brāļa mantojumu un reizi gadā savā vienistabas dzīvoklī to rādīja draugiem. Pēc Līnas nāves Margareta meklēja darbiem drošu glabāšanas vietu.

1977. gadā ar profesora Stena Karlinga starpniecību Vermlandes muzejs no Margaretas Ternbergas saņēma Grosvalda Austrumu un Strēlnieku ciklu darbus — vairāk nekā divsimt akvareļu, guašu un zīmējumu. Visvaldis palīdzēja tos sakārtot, sistematizēt un pārvest. Vēlāk viņš sagatavoja vairākus visas kolekcijas diapozitīvu komplektus. Tos daudzus gadus rādīja trimdas mākslas cienītājiem, vēlāk arī viesiem no Latvijas. Deviņdesmitajos gados diapozitīvus nosūtīja uz Mākslas muzeju Rīgā, kur tie papildināja muzeja arhīva materiālus par Grosvaldu.

Pēc Visvalža ierosmes apgāds Daugava 1978. gadā izdeva grāmatu Persijas ainas ar deviņdesmit Grosvalda darbu reprodukcijām. Visvaldis grāmatai sarakstīja apceri, kurā izsekoja mākslinieka gaitām Persijā, analizēja tur tapušos darbus un vērtēja to vietu Grosvalda daiļradē. Grāmatā pirmoreiz publicēja arī Austrumu cikla papildinājumu prozā, ko Grosvalds aptuveni sešdesmit gadus agrāk bija rakstījis franču valodā. Latviski to tulkoja Veronika Strēlerte.

Jāzepa Grosvalda glezna «Persijas aina»
Jāzepa Grosvalda glezna «Persijas aina», kas karājās pie sienas Visvalda dēla Vara mājās.

Četrdesmit piecus gadus pēc pirmizdevuma, 2023. gadā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns” laida klajā paplašinātu Persijas ainu izdevumu 352 lappusēs.

Lai labāk iepazītu Grosvalda darbos attēloto vidi, Visvaldis 1989. gadā kopā ar dēlu Vari devās tolaik riskantā ceļojumā pa mākslinieka pēdām. No Stokholmas viņi devās ar kuģi uz Helsinkiem, bet tālāk ar vilcienu caur Ļeņingradu, Maskavu un Harkivu nokļuva Baku. Šķērsojuši Irānas robežu, viņi devās uz Tebrīzu, apmeklēja vairākus kurdu ciemus, kā arī Teherānu, Isfahānu un Šīrāzu. Ceļojumā tēvs un dēls izsekoja Grosvalda dramatiskajām gaitām Pirmā pasaules kara laikā. Mājupceļš veda caur Dezfulu un Stambulu, no kurienes viņi cauri Eiropai atgriezās Zviedrijā.

Jāzepa Grosvalda glezna «Persijas aina ar kurdiem»
Jāzepa Grosvalda glezna «Persijas aina ar kurdiem». Gleznā redzami kurdi viņiem raksturīgajās cepurēs.

Par redzēto un pieredzēto Visvaldis vēlāk stāstīja Stokholmas latviešu sabiedrībai. Viņš bija arī viens no latviešu mākslas veicinātāju biedrības dibinātājiem Zviedrijā un labprāt dalījās iecerēs ar draugiem, kam māksla un mūzika bija tikpat tuva kā viņam. Izdevumos Jaunā Gaita un Latvju Māksla viņš rakstīja arī par Gustavu Kluci, Lari Strunki un Maiju Eiziņu (Maya Eizin).

Sabiedrībā Visvaldis bija atturīgs, mazrunīgs un reizēm šķita kautrīgs. Viņš vairījās no uzmanības, taču sarunās divatā bija interesants sarunbiedrs. Viņš izteicās īsi, bieži ar ironisku humoru. Svētkos viņam patika jautrība, un viņš labprāt dejoja. Visvaldim bija tuva mūzika, un kopā ar Gerdu viņš bieži apmeklēja koncertus, operas un teātra izrādes, izstādes un latviešu sarīkojumus Stokholmā. Kopīgā interese par mākslu un vēlme iepazīt pasauli viņus aizveda uz Austrāliju, Ķīnu, Japānu un Latviju. Viņu mājās, kur mīlēja literatūru, mākslu un mūziku, draugus un paziņas allaž sagaidīja Gerdas sirsnīgā viesmīlība.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Visvaldis atguma ģimenes īpašumu Mežaparkā, kur tagad dzīvo viņa jaunākais dēls Jānis.

Raksta tapšanā Visvalda dēls Varis Bokalders dalījās atmiņās un sagādāja ilustratīvos materiālus.

Avoti

  • Māris Gulbergs, Visvaldis Bokalders aizmūžos, Brīvā Latvija, Nr. 12 (18.03.2000)
  • Valentīna Lasmane, Gaišais cilvēks, Laiks, Nr. 19 (06.05.2000)
  • R. Legzdiņš, Dzegužsalas dārznieks, Latvija, Nr. 18 (10.05.1969)
  • Magda Priedīte, Visvaldis Bokalders, Zvaigzne, Nr. 19 (05.10.1989)
  • Māra Zalcmane, Visvaldis Bokalders aizsaulē, Brīvā Latvija, Nr. 14 (01.04.2000)
  • Jāzeps Grosvalds, Persijas ainas = Tableaux persans. No franču valodas tulkojusi Veronika Strēlerte. Pēcvārda autori Visvaldis Bokalders un Oļģerds Grosvalds. Stokholma, apgāds “Daugava”, 1978.

Aprakstu sagatavoja Lilita Zaļkalne.

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *