Vilma Tenese -

Janvārī dzimusi Vilma Tenese (Wilma Teness) – Gēteborgas latviete, ELJAs (ELJA50) aktīviste, sociāldemokrāte.

Vilma nāca pasaulē 1937. gada 2. janvārī Ventspilī. Otrā pasaules kara bēgļu gaitas atveda Vilmu ar ģimeni uz Zviedriju, kur Gēteborgā viņa pavadīja visu mūžu. Ļaunas slimības pieveikta, Vilmas Teneses dzīves gaita aprāvās 2020. g. 11. februārī Gēteborgā.

Vilma Tenese kļuva par ķīmijas inženieri un pedagoģi. Viņa strādāja par ķīmijas, matemātikas, fizikas un datorzinātnes metodikas skolotāju zviedru ģimnāzijās. No 1969. līdz 1976. gadam Tenese bija Zviedrijas Gēteborgas pilsētas un Bohuslēnes kultūras un izglītības konsultante, kā arī daudzus gadus bija ziemeļvalstu organizācijas NORDEN valdes locekle. 1990. gadu beigās viņa kļuva par autorizētu tulci un strādāja šai amatā turpat divus gadu desmitus.

Latviešu sabiedriskajā dzīvē Vilma Tenese iesaistījās 1950. gadu beigās. Viena pati 19 gadu vecumā Vilma Tenese aizbrauca uz ELJA (Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības) III kongresu Augustdorfā Vācijā. Ar neparastu asumu viņa uztvēra dzīves nevienlīdzības, piem., Augustdorfas internātā šad un tad pietrūka maizes, un skolēni gāja gulēt nepaēduši – jo “… kāds vadībā apmierināja savas intereses”, t.i., notika netaisna pārtikas sadale. Viņa arī ievēroja, ka kongresa telpās stāv “vecjaunietis, drīz 35 gadus jauns”, kas dalībnieku uzskatus pieraksta, cenzdamies kontrolēt viņu darbību.

Kopumā viņai dalība Augustdorfas kongresā tomēr bija ļoti vērtīga. Tur Vilma Tenese iepazinās ar literāro žurnālu Jauno Gaitu un Ceļinieka apgāda darbību. Viņa kļuva par jaunatnes žurnāla Mēs Eiropas redaktori un aprakstīja trimdas jaunatnes darbību līdz pat žurnāla darbības beigām 1969. gadā.

Atgriezusies Zviedrijā, Vilma Tenese iesaistījās Latviešu Jaunatnes sadarbības komitejā, rīkoja saietus un pulciņu tikšanos. Šajos gados viņa arī spēlēja basketbolu Gēteborgas Baltic sieviešu komandā.

1957. gadā Vilma Tenese piedalījās IV ELJA kongresā Etlingenā, Vācijā, šoreiz kā prezidija locekle, kur tika izstrādāta un pieņemta slavenā Etlingenas 10 punktu deklarācija (sk. attēlu).

Turpmākos gadus Vilma Tenese aktīvi piedalījās gandrīz vai visos ELJA kongresos un sanāksmēs. Kā nozīmīgākie jāpiemin 1968. g. Berlīnes kongress, ko polītisku iemeslu dēļ pārcēla uz Hanoveru, un 1974. g. kongress Florefā, kur pēckongresa seminārā piedalījās ielūgti viesi no okupētās Latvijas.

1959. gadā viņa bija viena no Gēteborgas Jaunatnes dienu rīkotājām. Tā paša gada vasarā VI ELJA kongresā Hamburgā viņu ievēlēja par ELJA priekšsēdi. Gadu vēlāk viņu atkārtoti ievēlēja par priekšsēdi VII ELJA kongresā Gēteborgā. Ap šō laiku jauniešu saietos kļuva populārs sauklis “Pulcēsimies, priecāsimies, precēsimies”, un Vilma Tenese to atbalstīja, jo “ELJA bija vieta, kur satikās latviešu jaunatne!” (Brīvā Latvija Nr 2, 17.01.2004)

1962. gadā Vilma Tenese bija starp ELJA Skandināvijas nodaļas dibinātājiem — jaunā organizācija aizvietoja Latviešu Jaunatnes sadarbības komiteju. Vilma Tenese arī darbojās kā ELJAs revīzijas komisijas locekle un, sasniedzot 35 gadu vecumu, ķļuva par biedru veicinātāju.

1964. gadā Vilma Tenese iestājās trimdas Latvijas Sociāldemokratu Strādnieku Partijā (LSDSP), daudzus gadus bija Ārzemju komitejas locekle un valdes locekle. 1991. gada janvārī viņa piedalījās LSDSP vienotības atjaunošanas kongresā Helsinkos, Somijā. Kad Latvija atguva neatkarību, viņa kandidēja LSDSP biedru sarakstā 5., 6. un 8. Saeimas vēlēšanās.

Vilma 1975. g. devās laulībā ar Uģi Bērziņu no Vācijas. Viņa nenogurstoši turpināja darboties trimdas organizācijās – Daugavas Vanagos, Gēteborgas latviešu draudzē, Latviešu Apvienībā Gēteborgā, Zviedrijas Latviešu Centrālā Padomē, Latviešu Palīdzības Komitejā u.c.

1985. gadā Vilma piedalījās Baltiešu Brīvības un Miera Kuģa (BBMK) sarīkojumos. Kopā ar vīru Uģi Bērziņu viņa apkopoja rakstus, kas pasaules presē publicēti par Baltijas Tribunālu Kopenhāgenā un BBMK, un tos izdeva divos milzīgos sējumos. Šos sējumus var apskatīt Latvijas Valsts arhīvā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas valsts bibliotēkā u.c.

Kad astoņdesmito gadu beigās Latvija spēra pirmos soļus uz brīvības atgūšanu, Vilmas un Uģa dzīvoklis tika atvērts neskaitāmiem ciemiņiem un ceļotājiem no Latvijas, kas meklēja naktsmājas svešajā zemē. Viņi abi atbalstīja tautiešu centienus iegūt ārzemēs izglītību un veidot dzīvi Zviedrijā.

Vilma kopā ar vīru aktīvi darbojās arī Raiņa un Aspazijas Fondā, tostarp palīdzot noturēt Raiņa un Aspazijas īpašumu Rīgā, Baznīcas ielā 30, kur tagad ir izveidots muzejs – Raiņa un Aspazijas māja.

Vilmas Teneses mūžu var raksturot kā darba un enerģijas pilnu. Vilma bija drosmīga, un varēja droši paļauties, ka Vilma cels traci, ja, viņasprāt, kaut kas nebija pareizi izdarīts vai taisnīgi nolemts. No asām diskusijām Vilma nevairījās.

Vēres: