TEODORS REITERS dzimis 1884. gada 23. martā. Viņa vārds nesaraujami un visiem zināmi saistīts ar kori – 1920. gadā dibināto un 1945. gadā Stokholmā atjaunoto Reitera kori. To šodien pazīstam kā Stokholmas latviešu kori. Taču – visu pēc kārtas!
Teodors Reiters nāca pasaulē Ļaudonas pagastā, Vidzemes “malienā”, kuras platā izloksnē runāja līdz mūža galam. Ieguvis izglītibu Pleskavas skolotāju seminārā, viņš bija lauku skolotājs, vadīja vietējo kori un mīlēja vijoļspēli.
Divdesmit trīs gadu vecumā Reiters devās studēt mūziku – ērģeles un diriģešanu – uz Pēterpili. Te par pedagogu strādāja latviešu klasiskās mūzikas tēvs Jāzeps Vītols. Te Pirmā pasaules kara laikā Reiters pirmoreiz mūžā kļuva par latviešu bēgļu kora diriģentu… Un vadīja arī latviešu strēlnieku simfonisko orķestri.
Te dzima arī Latvju operas ideja. Lai latviešu bēgļi tiktu prom no bada un haosa plosītās Petrogradas, tika iegūta oficiāla atļauja “Operas vilciena” braucienam uz Rīgu. Bīstamā daudzdienu ceļojuma dalībnieku saimē bija viss topošās Latvju operas (vēlāk Latvijas Nacionālās Operas) darbinieku pulks: orķestranti, koristi, solisti, ar direktoru Jāzepu Vītolu un galveno diriģentu Teodoru Reiteru priekšgalā.
Divdesmit Latvijas brīvvalsts gadi bija Reitera talanta uzplaukuma laiks. Viņš diriģēja Operā, izveidoja leģendāru kori, kas koncertēja Eiropā, tai skaitā 1925. gadā Stokholmā, bija četru Dziesmu svētku virsdiriģents.
1944. gadā Reiters Zviedrijā ieradās kā bēglis, bet viņš bija arī atzīts mūziķis un diriģents, kuru aicināja kā viesdiriģentu un kura atjaunoto kori un tā muzikālās kvalitātes apbrīnoja arī zviedru mūzikas aprindās. Pēc pirmā atjaunotā kora koncerta Stokholmas Koncertnamā kāds zviedru mūzikas kritiķis rakstījis, ka iepretim latviešu kora dziesmām rodas nacionālā mazvērtības sajūta un pavisam neesot saprotams, kā no tik necila balsu sastāva var gūt tik teicamus rezultātus.
Teodora Reitera aiziešana 1956. gadā bija pēkšņa. Pēc otrdienas mēģinājuma vēl notika gatavošanās nākamajam, bet piektdienas mēģinājumā diriģenta vairs nebija.
Avoti:
Andris Vītoliņš, Teodora Reitera nekrologs, “Latvju vārds”, 1956. g. 19. dec.
Latvijas Vēstnesis, 1999. g. 25. marts (https://www.vestnesis.lv/ta/id/23140)
Video autore: Agnese Blaubarde
Viktorija Apenīte joprojām dzied Stokholmas latviešu korī, kurā viņu savulaik uzņēma Teodors Reiters. Viņas stāsts ierakstīts 2020. gada rudenī.