Rūdolfs Kronbergs -

Ar redzamo attēlot neredzamo – tas ir RŪDOLFS KRONBERGS, kuram 3. martā 110. Par viņu raksta Lūkass Rozītis.

Scenogrāfs, gleznotājs un aktieris Rūdolfs Kronbergs piedzima 1911. gada 3. martā Liepājā. Tēvs – kalēju dzimtas pārstāvis Žanis Kronbergs, māte – Late Deģis. No 1945. gada precējies ar aktrisi Mildu Karpu. Dēls – dzejnieks Juris Kronbergs.

Pamatskolā Kronberga zīmēšanas skolotājs bija pazīstamais gleznotājs Augusts Annuss. Starpbrīžos skolas biedri par viņu bieži zobojās: “Mākslinieks, mākslinieks…” Pats vēlāk teica – “Ka būšu gleznotājs, zināju jau tad, kad vēl nezināju, ka tāda profesija vispār pastāv.”

Pēc pamatskolas, lai izdabātu vecākiem, Kronbergs iestājās komercskolā, bet pēc pusgada to pameta. Kā pats atzīst, iemesls bijis “vai nu fakts, ka aritmētikas pārbaudes darbu laikā uzdevumu vietā zīmēju skolotāju karikatūras, vai arī tāpēc, ka savam skolotājam garderobē pienagloju galošas pie grīdas.”

Vēlāk viņš beidza Mākslas Amatniecības Skolu Liepājā. Paralēli skolai strādāja par palīgu teātra un operas scenogrāfiem un kļuva par patstāvīgu scenogrāfu Liepājas Tautas Teātrī. Pirmā izrāde ar Kronberga dekorācijām nonāca pie skatītājiem īsi pirms viņa piecpadsmitās dzimšanas dienas.

Pēc skolas beigšanas astoņpadsmit gadu vecumā viņš devās uz Parīzi. No 1929. līdz 1933. gadam Parīzē strādāja kā kino un teātra butafors un scenogrāfs, studēja Parīzes Dekoratīvās Mākslas Akadēmijā un mācījās privāti studijā pie fovisma virziena pārstāvja, gleznotāja Morisa Vlaminka (Maurice de Vlaminck).

Kronbergs atgriezās Latvijā, dienēja armijā un 1936. gadā beidza Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolu. Iestājās Mihaila Čehova vadītajā teātra skolā. Strādāja par scenogrāfu Operā, Dailes teātrī, Nacionālajā teātrī un Liepājas teātrī. Dailes teātra režisors Eduards Smiļģis viņu izvilka no dekorāciju darbnīcas un nostādīja uz skatuves dēļiem. Tā Kronbergs daudzās izrādēs piedalījās arī kā aktieris, tomēr atzina, ka viņam neesot pietiekami “asi elkoņi” teātra dzīvei, atmeta savus teātra sapņus un nodevās glezniecībai.

1945. gadā Kronbergs kā bēglis ieradās Zviedrijā. Viņa vecāki palika Latvijā, gaidot Rūdolfa brāli Albertu atgriežamies no Sibīrijas, ko tomēr tā arī nesagaidīja. Zviedrijā, Stokholmā, Kronbergs dibināja ģimeni ar aktrisi Mildu Karpu. 1946. gadā pasaulē nāca dēls Juris. Ģimene apmetās slavenajā Zviedrijas latviešu “inteliģences geto” Valutavēgenā, kur viņš arī ierīkoja sev mākslinieka darbnīcu.

Visus trimdas gadus Kronbergs pārtika no glezniecības, ja neskaita dažu mēnešu darbu brīvostā. 1952. gadā saslima ar tuberkulozi, un viņa draugi nodibināja „Kronberga Mākslas Draugu Biedrību”. Biedri katru gadu iemaksāja biedru naudu, Kronbergs saņēma mēnešu maksu un gada beigās notika viņa darbu izloze. Tā draugi sniedza viņam materiālu neatkarību, kamēr paši ieguva vērtīgus mākslas darbus.

No 1946. līdz 1973. gadam teju ik gadu Kronbergs sarīkoja vai piedalījās ar saviem darbiem mākslas izstādēs visā pasaulē. Viņa darbi izstādīti, piemēram, Hall of Art Ņujorkā, Galerie Raymond Duncan Parīzē, Ansdell Gallery Londonā, Moderna Museet un Dabas zinātņu muzejā Stokholmā, kā arī dažādās Zviedrijas galerijās no Kirunas līdz Īstādei.

Pēdējos dzīves gados Kronbergs sāka studēt akmeņus, minerālus un kristālus zem mikroskopa un tur atklāja skaistu, bagātu formu un krāsu pasauli. Izmantojot pārsvarā akrila krāsas un eksperimentējot ar dažādām tehnikām, viņš radīja abstraktas kompozīcijas, kurās pētīja minerālu un kristālu pasaules noslēpumus.

Mākslas kritiķis G.J. Gross Parīzes mākslas žurnālā Carrefour raksta šādi: “Ja gaisma kā tāda ir abstrakta, tad jāsaka, ka arī Kronberga māksla ir abstrakta. Savā iztēlē mākslinieks redz brīnumainu bezpriekšmetu pasauli, kas atbrīvo krāsas. Un tieši šajā aspektā dzimst jaunais mākslā: gaismas kā elementa atklāšana. Šī izstāde liek mums nojaust, kāda pasaule izskatījās iesākumā.”