Pirms 113 gadiem 6. jūlijā pasaulē nāca baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe Ņina (Malvīne) Kozlovska, dzimusi Dombrovska.
Malvīne Dombrovska piedzima 1908. gada 6. jūlijā Liepājā. Pirmā pasaules kara laikā ģimene nonāca Pleskavā, kur nomira Malvīnes tēvs un vecākais brālis. Ar māti un māsu Lidu 1917. gadā mazā Malvīne atgriezās Liepājā. Daudzas vasaras viņa pavadīja Pāvilostā, kur Dzintaru ielā atradās vectēva, laivu meistara Edvarda Kiršteina nams.
Malvīne apmeklēja klasiskā baleta privātstundas pie Liepājas operas baletmeistares Štēdlaubes. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1928. gadā viņa divus gadus mācījās Rīgā, krievu baletmeistares Aleksandras Fjodorovas baletskolā. Tomēr krīzes apstākļos dabūt darbu Nacionālajā operā neizdevās, un jaunā baletdejotāja atgriezās Liepājā.
Liepājā Malvīne iepazinās ar baletdejotāju Albertu Kozlovski, kas bija atgriezies dzimtenē pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem. Ar Kozlovska izveidoto dejotāju grupu viņa nonāca Parīzē, vēlāk Nicā; kopā ar Albertu iesaistījās krievu emigrantu operā un papildinājās pie krievu baletmeistares Preobraženskas. Radās Malvīnes skatuves vārds Ņina (Nina Dombrowska).
Krīzes iespaidā izjūkot baleta trupas turnejai, Alberts un Malvīne/Ņina 1932. gadā atgriezās Liepājā, atvēra savu pirmo privāto baletskolu un drīz vien apprecējās. Trīsdesmitie gadi bija Liepājas baleta uzplaukuma laiks, un baleta solistei un primabalerīnai netrūka darba, nedz dejojot, nedz kopā ar Albertu iestudējot izrādes.
Tuvojoties frontei, 1944. gada rudenī Kozlovski no Pāvilostas laivā devās uz Gotlandi. Uzsākuši darba gaitas Zviedrijā kā trauku mazgātāji, viņi jau pēc gada atvēra privātu baletskolu Stokholmā; 1949. gadā Albertu uzaicināja kļūt par Stokholmas Karaliskās operas baletskolas vadītāju un Ņinu – par viņa palīdzi.
Ņina Kozlovska bija pedagoģe Stokholmas karaliskās operas baletskolā līdz pat aiziešanai pensijā 1976. gadā un izskoloja vairākas paaudzes izcilu zviedru baletdejotāju.
Jāpiemin arī abu Kozlovsku iestudētais balets “Dons Kihots” 1959. gadā Stokholmas Karaliskajā operā, kur piedalījās vairāki latviešu aktieri un mūziku aranžēja Jānis Mediņš.
Būdama cienījamā vecumā, 1987. un 1988. gadā Ņina veidoja horeogrāfiju Stokholmas latviešu teātra dziesmuspēļu iestudējumos.
Kozlovsku ilggadējo darbošanos zviedru baletā novērtēja atzinīgi – 1968. gadā viņi saņēma Carina Ari zelta medaļu, ko pasniedza Ņinas bijusī baletskolas audzēkne, princese Kristīne.
Dzimtajā Liepājā Ņina pirmoreiz atgriezās tikai deviņdesmitajos gados. Vectēva māju Pāvilostā Dzintaru ielā viņa atdāvināja pašvaldībai, kas tur iekārtoja Pāvilostas mūzikas skolu.
Ņinas Kozlovskas-Dombrovskas mūžs noslēdzās 2000. gada 7. martā Stokholmā.
Avoti:
https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-105-gadiem-dzimusi-baletdejotaja-malvine-dombrovska/
Dejā aizvadītā dzīve, Ņina Kozlovska-Dombrovska, Gunars Zvejnieks, Latvju Mūzika Nr 19, 1990 https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr…|issue:73357|article:DIVL424|page:72
dn.se/arkiv/familj/dodsfall-nina-kozlovski/
Par Albertu Kozlovski Zviedrijas latviešu kalendārā: https://www.facebook.com/zviedrijas…/posts/235419181689453
Ņina Kozlovska 1989. gadā Lidingē, Gunara Zvejnieka raksta tapšanas laikā.
Par izciliem nopelniem baleta attīstībā princese Kristīne Kozlovskiem pasniedz Carina Ari zelta medaļu, 1968. gads, Stokholma.
Ņina un Alberts Kozlovski Stokholmas operas baleta skolā 1952. gadā.
Baleta vakarā Liepājā 30-to gadu sākumā. No kreisās – Alberts un Ņina Kozlovski.
Topošās Stokholmas baleta zvaigznes ar savu skolotāju Ņinu Kozlovsku-Dombrovsku.