✍ Par LEONĪDU (LEO) SILIŅU, nacionālās pretestības kustības dalībnieku un bēgļu laivu organizatoru, raksta Lilita Zalkalne. Viņam šogad 105.
🔹 Leonīds Siliņš dzimis 1916. g. 12. maijā, vecākiem atrodoties Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Ņižņijnovgorodā, Krievijā. Miris 2005. gadā Stokholmā, Zviedrijā.
🔹 Izmācījies par angļu un vācu valodas skolotāju, L. Siliņš Otrā pasaules kara sākumā strādāja Latvijas telegrāfa aģentūrā (LETA) un Latvian Economic Review redakcijā. Līdztekus L. Siliņš darbojas pretpadomju un vēlāk pretnacistiskās pretestības kustībās.
🔸 1943. gada jūlijā L. Siliņš slepeni ieradās Gotlandē un topošās Latvijas Centrālās Padomes uzdevumā stājās sakaros ar Latvijas sūtņiem L. Tepferu un V. Salno Stokholmā un K. Zariņu Londonā, nododot Salnam līdzatvestos materiālus, kas pirmo reizi Rietumu pasaulē atspoguļoja padomju un vācu okupācijas varu darbību un tautai nesto postu Latvijā.
🔸 Uzzinot, ka svarīgās ziņas ir nonākušas rietumos, Latvijas demokrātiskie politiķi (K. Čakste, Br. Kalniņš, bīskaps Rancāns, V. Klīve) oficiāli nodibināja Latvijas Centrālo padomi (LCP) Rīgā, kur L. Siliņš tika izraudzīts par LCP pilnvaroto personu ar sevišķiem uzdevumiem ārzemēs, LCP ārzemju delegācijas locekli un sekretāru.
🔹 L. Siliņš kļuva par vienu no bēgļu pārvešanas organizētājiem Otrā pasaules kara laikā – par bēgļu laivu koordinatoru. Viņš kārtoja un vadīja sakaru uzturēšanu starp Zviedriju un LCP okupētajā Latvijā un šai sakarībā vairākas reizes šķērsoja Baltijas jūru.
✍ Citējot Jura Tāra piemiņas vārdus, L. Siliņš bija “Cilvēks, kurš lika savu dzīvību uz spēles, lai glābtu citus. Tie citi, kurus Leo glāba, reti kāds pateicās, gluži pretēji, pagrieza muguru. Bija latvieši, kuri, ģērbušies vācu uniformā, kara laikā tepat Latvijā tvarstīja Leo, lai viņu, kā pats teica, nošautu. Paslēpies ezerā zem ūdens ar salmu elpošanai, Leo izglābās. Vēlāk tie paši nelabvēļi ar bēgļu laivām tika vesti uz Zviedriju un dzīvoja turpat Stokholmā, kur Leo nodzīvoja visu savu mūžu.
Citā reizē vācu laikā Leo paslēpies zem kuģa klāja grīdas, guļus, ar pistoli rokā, un vācu militārā kontrole, vārda tiešā nozīmē, staigāja viņam pāri, bet neatrada. Kad bija tikuši tālu jūrā, kuģa komanda uzlauza grīdu, zem kuras slēpās Leo. Brauciena mērķis, saprotams, kārtējo reizi bija Zviedrija.”
🇱🇻🇸🇪 Zviedrijā L. Siliņš strādāja par skolotāju, visu brīvo laiku veltot cīņai par Latvijas neatkarību, pētot un dokumentējot LCP un laivu akciju darbību. 1953. gadā Siliņš apmeklēja ANO Cilvēktiesību daļas vadītāju, lai informētu par apstākļiem okupētajā Latvijā, un iepazīstināja ASV Kongresa locekli C. J. Kerstenu ar LCP darbību okupācijas laikos.
📚 L. Siliņš ir publicējis vairākas grāmatas, tai skaitā “Latvijas Centrālā Padome – LCP” (kopā ar Dr. Edgaru Andersonu u.c.), “Latvija un Rietumi. Latviešu nacionālā pretestības kustība 1943-1945”, “Latvieši Štuthofas koncentrācijas nometnē 1942-1945″, Nacistiskās Vācijas okupanti: mūsu tautas lielās cerības un rūgtā vilšanās”.
🎗L. Siliņš ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktors vēsturē, saņēmis Kultūras Fonda atzinību, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Spīdolas balvas laureāts.
🔎 Atsauces:
▪Latvija Amerikā, nr. 15 (09.04.2005) “Miris Leonīds Siliņš”
▪Brīvā Latvija, nr. 16 (16.04.2005) Juris Tārs: “Mani piemiņas vārdi Leonīdam Siliņam”
▪”Leonīds Siliņš”: Latvju Enciklopēdija 1962-1982, 4. sējums, ALA Latviešu institūts, 1990
