Pirms 133 gadiem, 1888. gada 10. martā Džūkstes pagasta Ieviņās piedzima Kārlis Viktors Paķulis. Ar dzimto māju nosaukumu kā pseidonīmu KĀRLIS IEVIŅŠ kļuva par vienu no populārākajiem pirmskara Latvijas rakstniekiem un žurnālistiem. Tautas apziņā joprojām ir viņa radītais satīriskais Putras Dauķa tēls.
Zviedrijā viņu pazīst kā gleznotāju, daudzu Viduszviedrijas ainavu iemūžinātāju KARL EEVIN, kurš ilgus gadus nodzīvojis Vībijā, Nerkē (Viby, Närke) netālu no Ērebrū. Paldies viņa pētniecei Maria Sundström par atļauju pārpublicēt gleznu attēlus no mājaslapas: https://www.stenasen.com/konstnaren-karl-eevin. Viņa aicina atsaukties visus, kas var palīdzēt atrast vēl citas no, domājams, ap 800 Ieviņa gleznām – viņa ir apzinājusi divus simtus!
Kārlis Ieviņš ir darbojies arī kā vijoļu meistars, uzbūvējot vairāk nekā 150 vijoļu. Izmēģinājis gan Zviedrijas kļavu, gan Latvijas egli, bet par labāko atzinis ķirša koku. Vijoļu lakai izmantojis lavandas, rozmarīna un terpentīneļļu, pats arī spēlējis vijoli. Ja zināt ko vairāk par Ieviņa būvētajām vijolēm, rakstiet stokholmas.spelmani@gmail.com.
Nevar nepieminēt Ieviņa īpašās attiecības ar Zviedriju jau kopš 1916. gada, kad viņš darbojās Sarkanā Krusta komitejā Zviedrijā, bet 1918. gadā nodibināja Latvijas informācijas biroju Stokholmā. Tas pārtapa par Latvijas vēstniecību, un Kārlis Ieviņš kļuva par vienu no pirmajiem latviešu diplomātiem Zviedrijā.
Divdesmitajos, trīsdesmitajos gados Ieviņa dzīve ritēja te Latvijā, te Zviedrijā, rakstot Latvijas presē par Zviedrijas kultūru un sabiedrisko dzīvi un informējot zviedrus par Latvijas ļaudīm un notikumiem. Viņš personiski pazina zviedru rakstnieci Selmu Lāgerlēvu un daudz darīja viņas darbu popularizēšanā Latvijā.
Sākoties Otrajam pasaules karam 1939. gadā, Kārlis Ieviņš atradās Zviedrijā, un te viņš arī palika, līdz 1977. gadā aizgāja pāri ziliem sapņu kalniem mūžīgā miera valstī. Kārlis Ieviņš apbedīts Tongerosas (Tångeråsa) kapsētā Ērebrū lēnī.
ZILI SAPŅU KALNI
(Kārlis Ieviņš)
Pāri tumšām dzīves lejām
Ceļas zili sapņu kalni.
Ai, uz viņiem, sapņu kalniem
Visu mūžu ilgās ejam.
Dzīvē tālu aizmaldāmies,
Satiekamies, izšķiramies.
Paliekam mēs zili kalni
Viens priekš otra dzīves lejās.
Vai mēs līksmojam vai dejam,
Raudam, sāpēs nogrimuši,
Pāri tumšām dzīves lejām
Māj mums tie, ko mīlējuši.
Dzīvē tālu ejam, klīstam,
Saredzamies, izšķiramies.
Bet pie ziliem sapņu kalniem
Beigās visi satiekamies.
Lielo sapni sapņot sākam,
Zilā miera valstī nākam.
Avoti un resursi:
Ieviņa pēdas meklējot: Kārļa Ieviņa gleznas / Georg Juris Thars. Stokholma: Artilett, 2005.
http://zagarins.net/JG/jg156/JG156_ATBALSIS.htm
https://www.stenasen.com/konstnaren-karl-eevin