5. oktobrī atzīmējam mūziķa Andra Vītoliņa 91. dzimšanas dienu. Par viņu raksta Pēteris Alberts, izmantojot paša sagatavoto šķirkli par Andri Vītoliņu Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā.

🔹 Andris Vītoliņš bija Stokholmas latviešu evaņģeliski luteriskās draudzes ērģelnieks un Stokholmas latviešu kora diriģents, kurš arī daudz rakstīja presē.

🎼 Andris Vītoliņš komponēja, aranžēja mūziku un vadīja Jaunatnes rītu uzvedumus septiņos Eiropas latviešu dziesmu svētkos un Pasaules brīvo latviešu Dziesmu dienās (1964-1989). Latvijā atgriezās 1992. gadā, bija mācībspēks un ieņēma profesora amatu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Dievkalpojumu vajadzībām sastādīja mūziku un no Zviedrijas sagādāja 14 ērģeles Latvijas baznīcām.

🔸 Andris Vītoliņš dzimis Rīgā 1931. gadā kā vecākais bērns mežziņa Teodora un ārstes Emmas divu bērnu ģimenē. Mācījies Āgenskalna Rūdolfa Blaumaņa pamatskolā Rīgā.

🔹 Bēgļu gaitās 1944. gada 21. oktobrī nokļuva Gotlandē, Zviedrijā. Ģimnāziju beidza Jūršholmā (Djursholm) 1951. gadā.

🎹 Andris Vītoliņš studēja Stokholmas Mūzikas augstskolā, kur beidzis divas klases, klavieru un ērģeļu spēles. Papildus nolika ērģelnieka un kantora eksāmenu, kā arī pedagogu eksāmenu kantoriem, ko Zviedrijas baznīca prasa, lai atļautu vadīt korus un spēlēt ērģeles dievkalpojumā.

💎 Andris Vītoliņš mācījās pie slaveniem skolotājiem, seno laiku mūziku un čembalo pie Ērika Ēriksona (Eric Ericson), Svena-Ērika Beka (Sven-Erik Bäck) un Bengta Hambreusa (Bengt Hambraeus) Collegium musicum institūtā un diriģēšanu pie komponista, diriģenta, profesora Sīgfrida Naumana (Siegfried Naumann) (Borgarskolan).

🔹 Zviedrijā Andris Vītoliņš bija klavieru skolotājs, dziedāja Reitera korī, bija Reitera kora un tā pēcteča Stokholmas latviešu kora diriģents, ērģelnieks Stokholmas amerikāņu draudzē, Stokholmas sinagogā, Sālemas (Salem) zviedru draudzē un Stokholmas latviešu evaņģeliski luteriskajā draudzē.

📣 Andris Vītoliņš lielāko atpazīstamību ieguva kā Rietumeiropas latviešu dziesmu svētku Bērnu un Jaunatnes rītu rīkotājs, komponists, tautas dziesmu apdaru autors, solistu pavadītājs un orķestra – dižansambļa – diriģents. Uz skatuves piedalījās ap 140 bērnu un jauniešu, klausītāju bija ap 1600.

🔹 Pēc atgriešanās Latvijā Andris Vītoliņš bija mācībspēks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur atsāka baznīcas ērģelnieku izglītošanu un ieņēma arī profesora amatu. Bijis arī mācībspēks Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, darbojās kā ērģelnieks vairākās draudzēs un koncertēja daudzās Latvijas baznīcās.

🔹 Andris Vītoliņš ir komponējis skatuves mūziku, oratorijas, kantātes, koncertus, dziesmas un poēmas korim, solo balsij, vokāliem un instrumentāliem ansambļiem, darbus ērģelēm, klavierēm un citiem instrumentiem solo un tautas dziesmu apdares.

🎹 Andris Vītoliņš ir sastādījis un izdevis klavierspēles ābeci “Dziedāsim, rotāsim”, sešās burtnīcās, izmantojot tikai latviešu tautasdziesmas; vienā sējumā to izdeva “Zvaigzne”, Rīgā. Liturģiskām vajadzībām viņš ir izstrādājis repertuāru katrai svētdienai, sacerējis un aranžējis skaņdarbus liturģijas mūziku visam gadam.

📣 Andris Vītoliņš ir saņēmis ģenerāļa Goppera fonda balvu par jauniešu ievešanu latviskas mūzikas izpratnē, Latviešu akadēmisko vienību savienības Skandināvijā balvu par veikto darbu ar bērnu kori un orķestri, par latviešu jaunās paaudzes vienošanu “dziesmu skaņās”. Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda (KF) goda balvu mūzikas nozarē Andris Vītoliņš ir saņēmis divas reizes, 1982. gadā par nopelniem latviskās mūzikas jaunradē un jauno mūziķu audzināšanā, un 1990. gadā par ilggadīgo darbu mūzikas pedagoģijā un bērnu operu “Mazais Ganiņš”. Trīs Zvaigžņu ordeņa V šķiras kavalieris (vienlaikus ar dzīvesbiedri Baibu Vītoliņu; 2006).

🔹 Viņa dzīvesbiedre, 2022. g. 1. oktobrī mūžībā aizgājusī Baiba Vītoliņa, bija grāmatizdevēja.

Andris Vītoliņš mira 22.08.2013. Rīgā. Apbedīts Veckalsnavas kapos, Latvijā.

Izmantotais avots:

▪️ Alberts, P. “Andris Vītoliņš”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/…/143484-Andris-V%C4%ABtoli%C5… (skatīts 17.04.2022.)

Andris Vītoliņš Teodora Reitera korī Stokholmā (1953-1956). Fotogrāfs nezināms. Avots Baibas Vītoliņas privātais archīvs

Andris Vītoliņš pie mājām Rīgā, 1993-12-16. Fotogrāfs P. Alberts

Andris Vītoliņš mājās pie ērģelēm Rīgā, 1993-12-16. Fotogrāfs P. Alberts

Andris Vītoliņš 1960. gadā. Fotogrāfs nezināms. Avots Baibas Vītoliņas privātais archīvs.

Andris un Baiba Vītoliņi pirms 80 gadu jubilejas koncerta Sv. Pāvila baznīcā, Rīgā, 2011. gada 23. oktobrī.
Fotogrāfs Pēteris Alberts, avots: Nacionālā Enciklopēdija

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *