Andrejs Irbe

10. februārī dzimis ANDREJS GUNARS IRBE (1924-2004). Materiālu par viņu sagatavojusi Austra Kreslina. Pateicamies dzejnieka meitai Ildzei Irbei par palīdzību un atļauju ieskatīties Irbes dzejā.

Andrejs Gunars Irbe, cilvēks ar diviem priekšvārdiem un vairākām sejām. Andrejs bija dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs, Gunars – ģimenes, draugu un kolēģu vidū pazīstamais cilvēks, trimdas kultūras personība. Parasti ar mazliet uz vienu pusi noliektu galvu, aiz biezajiem briļļu stikliem možām acīm un – bieži! – tādu šķību smaidu uz lūpām.

Irbe bija sociologs, un maizes darbs viņam bija Zviedrijas valsts centrālajā statistikas birojā. Jau studiju gados Irbe iepazinās ar slaveno zviedru dzejnieku, vēlāk Nobela literatūras prēmijas laureātu Tomasu Trānstrēmeru. Abi sadraudzējās un, lai gan nevar apgalvot, ka Trānstrēmers tieši Irbes ietekmē iepazinās ar latviešu dzejniecību un dzejniekiem, abu draudzība noteikti zviedru dzejnieka zināšanas šai ziņā audzēja un paplašināja.

Irbes prozas darbi ir dēvēti par netradicionāliem un nereti tos arī uzskata par latviešu literatūras avangarda stūrakmeņiem. Par viņa darbu “Mums nav svētvakaru” kritiķis Guntis Zariņš Londonas avīzē (1962) raksta, ka lasītājam jābūt draugos ar jēdzienu dubultapgaismojums, lai izprastu, cik svarīgi stāstījuma saturam un “cilvēka iekšējam es” ir daudzie it kā nesvarīgie notikumi un lietu apraksti. Krietni vēlāk iznāca Irbes prozas izlase “Dubultapgaismojums”.

Savukārt dzeja – vārdos skopa, taču izceļas ar grafisko ietērpu. Dzejoļu vārdi, salikti pa vienam diagonāli pār balto lapu, vai līdzīgi smilšu pulkstenim, no platāka sākuma uz šauru “vidukli”, uz beigām dzejolim atkal ļaujot izplesties tai pašā platumā kā sākumam, atstāj gluži citu iespaidu kā smuki sarindotie. Irbem iznāca trīs dzejoļu krājumi latviešu valodā un viens zviedriski – tas ir 1976. gadā iznākušais “Född i f d svenska Lifland” (“Dzimis bijušajā zviedru Livonijā”).

Pie Irbes paveiktā jāpieskaita viņa lielais ieguldījums, iepazīstinot zviedrus ar latviešu dzeju un dzejniekiem. Publikāciju – rakstu un tulkojumu – skaits ir ievērojams. Bet arī otrādi – latviešu literatūras žurnālā “Jaunā gaita” Irbe publicējis garu virkni uz latviešu valodu tulkotus zviedru dzejnieku, tostarp arī Tomasa Trānstrēmera darbus. No 1982. līdz 1990. gadam Andrejs Gunars Irbe bija Latvijas PEN kluba priekšsēdis.

Andreju Gunaru Irbi daudz nodarbināja jēdzieni trimda un brīvība. To skaudri parāda šis citāts no raksta “Trimda kā personiska problēma”, kas publicēts zviedru lirikas žurnālā “Ord och bild” (nr 3, 1966) un vēlāk tulkojumā arī žurnālā “Jaunā Gaita” (nr 61, 1967):

“Radīšanas brīvība ir vērta, lai izturētu vienmēr atkārtoto konfrontāciju ar jautājumiem, kas prasa tūlītēju atbildi — es esmu šeit savas nostājas dēļ vienā no cilvēces centrālajiem jautājumiem, brīvības dēļ”.