2026.gada 19.septembrī 94.gadu dzimšanas dienu būtu svinējis vēsturnieks un publicists Agnis Ilmārs Balodis, nozīmīgs vēsturnieks un publicists. Balodis līdzīgi kā daudzi citi aktīvi trimdas sabiedrības locekļi maizes darbu strādāja gluži citā profesijā nekā tā nodarbošanās, ko redzēja apkārt esošie latvieši. Balodis maizi pelnīja kā zobārsts, bija kādas zobārstniecības klīnikas vadītājs. Šo izglītību viņš ieguva Gēteborgā. Brīvajā laikā viņš pievērsās nopietnām vēstures, politisko zinātņu un baltu valodu studijām Lundas, Stokholmas un Upsalas universitātēs. Apdāvināts ar asu prātu un analītiskām spējām, viņš kļuva par vienu no trimdas redzamākajiem polītiskajiem publicistiem.
Agnis Balodis piedzima Rīgā, bet Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Zviedrijā viņš ieradās 1952. gadā.
Kā viens no viņa izcilākajiem panākumiem jāmin 1990. gadā izdotā 425 lappušu biezā grāmata zviedru valodā “Lettland och det lettiska folkets historia” (“Latvijas un latviešu tautas vēsture”). Tas pat mūsdienās ir gandrīz vienīgais darbs, ko pasniegt kādam, kas zviedriski vēlas iepazīties ar Latvijas vēsturi. Latviešu valodā tulkojums iznāca 1991.gadā. Jau septiņdesmitajos gados Balodis bija publicējis savu pētījumu par Baltijas valstu okupāciju, no kura informāciju smēlās arī nacionālās pretestības dalībnieki Latvijā. 1978. gadā šī darba papildināts izdevums iznāca arī zviedru valodā un guva atzinīgu novērtējumu. Baloža darbības vadlīnija bija ļoti skaidra: stāstīt Zviedrijai un zviedriem, kas ir Latvija un kāpēc Latvijas neatkarības jautājums ir būtisks.
Baloža darbu loma bija svarīga un interesanta arī okupētajā Latvijā. Ar pseidonīmu Jānis Jūrmalnieks izdota grāmata “Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā. Tās priekš- un pēcspēle” (izdevniecība Memento, Stokholma, 1973). Latvijas Okupācijas muzeja materiāli liecina, ka šī grāmata bija starp izdevumiem, kurus disidents Gunārs Astra 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā pārfotografēja un nogādāja tālāk, lai aizliegtā literatūra varētu cirkulēt okupētajā Latvijā. Tātad Agņa Baloža teksts faktiski bija daļa no tās informācijas un ideju aprites, kas savienoja rietumu trimdu ar Latvijas disidentu vidi. Desmit gadus vēlāk iznāca otra Baloža grāmata, “Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”, kuras saturs līdzīgā veidā sasniedza okupācijas varas apstākļos aktīvos disidentus.
Latviešu sabiedriskajā dzīvē Agnis Balodis galvenokārt darbojās Latvijas Nacionālā Fonda valdē (tagad Andreja Eglīša Latviešu Nacionālais Fonds) un kā Stokholmas Latviešu skolas audzēkņu vēstures skolotājs. Kad radās iespēja, uz laiku viņš bija arī aktīvs Latvijas politiskajā dzīvē, darbojoties LNNK (Latvijas Nacionālā Neatkarības kustība, vēlāk Tēvzemei un brīvībai/LNNK). Laikrakstā Brīvā Latvija* varam lasīt, ka Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā ievēlēti trīs ārzemēs dzīvojoši latvieši: Māra Strautmane Liepājā, Egils Levits Krāslavā un Agnis Balodis Cēsīs. Kongresu rīkoja Latvijas komiteja, un tās viens no četriem vicepriekšsēžiem bija Balodis. Komitejas vadība uzskatīja, ka tai nepieciešams pilnvaru nesējs ārzemēs, un pilnvarās A. Balodim ir rakstīts, ka “politiskas krīzes situācijā, ja tiek varmācīgi pārtraukta Latvijas Republikas pilsoņu tiesiskās pārstāvniecības — Pilsoņu kongresa un tā ievēlētās Latvijas Komitejas darbība, nodot visas Latvijas Republikas pārstāvniecības pilnvaras Latvijas Komitejas priekšsēža vietniekam Agnim Balodim”. **
Agnis Balodis bija precējies trīs reizes. Pirmajā laulībā piedzima trīs meitas, savukārt trešajā – dēls Uldis Balodis.
Agnis Balodis veidoja sava veida tiltu starp trimdu, Zviedrijas sabiedrību un Latvijas neatkarības kustību. Atšķirībā no daudziem trimdas politiķiem, viņam bija ļoti konkrēts instruments — viņš pats rakstīja, pētīja, publicēja un izplatīja informāciju.
*02.07.1990
** Pilnvara izrakstīta 1990.gada 19.maijā, un, to parakstījuši Latvijas Komitejas priekšsēdis A.Jirgens un sekretārs G. Postnieks.
Agņa Baloža publikācijas:
“Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā”, Memento, Stokholmā 1973 (ar pseud. Jānis Jūrmalnieks)
“Sovjets och Nazitvsklands uppgörelse om de baltiska staterna”, LNF, Stockholm 1978
“Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. Zvaigzne (PBLA), 1980
“Lettlands och det lettiska folkets historia”, LNF, Stockholm 1990
“Latvijas un latviešu tautas vēsture”, Kabata, Rīgā 1991.
Avots: Universitas, Nr. 8, 1961.
