Jānis Bubenko -

1. oktobrī aprit 110 gadi, kopš dzimis ievērojamais latviešu zinātnieks, enerģētikas inženieris JĀNIS BUBENKO (seniors), dzimis 1.10.1911. Valmierā — miris 24.02.2002. Stokholmā.

Par Jāni Bubenko raksta Ilze Gehe.

Jāņa tēvs bija lokomotīves vadītājs Valkas-Rūjienas-Ipiķu-Meizakilas dzelzceļa līnijā.

Jānis kādā intervijā stāstīja: “Bērnībā dzīvojām pie stacijas. Tur bija tādas dzelzceļa darbnīcas. Bija viena lokomotīve uzstādīta un viens motors. Ar to ražoja elektrību. Toreiz mēs dabūjām katrs pa lampai istabā… Tad es domāju, ka tā tak ir nākotne. Es nezinu, kāpēc es tā domāju. Bet sapratu, ka man par šito lietu vajag interesēties.»

Pēc Valmieras ģimnāzijas beigšanas 1929. gadā Jānis Bubenko iestājās Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē, kuru beidza 1936. gadā ar izcilu diplomdarbu «Elektriskā dzelzceļa projekts Rīgas-Jelgavas līnijai preču un pasažieru kustībai 1950. gadā” un ieguva inženiera-elektrotehniķa grādu.

Pēc universitātes beigšanas viņu pieņēma par asistentu LU Spēkstaciju katedrā pie profesora K. Rezevska. Tur Jānis lasīja lekcijas un mācību plānā aizsāka jaunu priekšmetu — “enerģētikas saimniecība”.

Viņa habilitācijas darbs bija saistīts ar Ķeguma enerģijas saimniecisko izvērtēšanu, un 1939. gadā Jāni Bubenko ievēlēja par LU privātdocentu.

Jāņa Bubenko darba gaitas ir vienmēr ritējušas divos virzienos: viņš ir strādājis gan akadēmiskā mācību un pētniecības darbā, gan arī inženiera praksē.

Latvijā vienlaikus ar darbu universitātē viņš strādāja Rīgas pilsētas Uzņēmumu valdē par speciālo uzdevumu inženieri un piedalījās Rīgas elektriskā tīkla izbūves un citu tolaik aktuālu projektu izstrādāšanā.

1944.g. rudenī ar ģimeni zvejnieku laivā devās uz Zviedriju. Driz vien viņu pieņēma darbā Stokholmas Karaliskajā Tehniskajā institūtā (KTH).

Vēlāk viņš strādāja Gēteborgā Čalmersa Tehniskajā universitātē un Valsts elektroenerģētikas pārvaldē firmā Vattenfall, kā arī dažādās elektroenerģētikas plānošanas un parraides organizācijās. Viņš bija biroja direktors Karaliskajā Energoapgādes sistēmā (1954—1964), bet kopš 1965.g. — pētniecības grupas vadītājs un vēlāk profesors Karaliskā Tehnoloģiskā institūta Elektrotehniskajā fakultātē.

J.Bubenko bija lEEE (Institute of the Electrical and Electronic Engineers) mūža biedrs.

Sarakstījis ap 200 tehniski zinātnisku darbus zviedru, vācu un angļu valodā. Viņa vadībā doktorandi ir izstrādājuši ap 30 doktora disertāciju par enerģijas sistēmu problēmām, esošo un jauno (saules) enerģijas avotu izmantošanu, pilsētu enerģijas sistēmu izveidošanu.

Viņš bija viens no žurnāla “International Journal of Electric Power and Energy systems” dibinātajiem un pirmajiem galvenajiem redaktoriem.

Kopš 70. gadu sākuma Jānis Bubenko uzturēja aktīvus zinātniskus kontaktus ar Latviju – ar LZA Fizikālās Enerģētikas institūta zinātniekiem, bet kopš 1988. g. sadarbojās ar Rīgas Tehnisko Universitāti, 1991. gadā kļūstot par tās Goda doktoru.

Jānis Bubenko daudz palīdzēja savas jomas zinātniekiem Latvijā, organizējot stažēšanos ārzemju augstskolās un līdzdalību Eiropas Kopienas finansētos projektos.

Jānis Bubenko bija aktīvs Stokholmas latviešu sabiedrībā: dibinājis Inženieru — arhitektu biedrību, vairākkārt būdams tās priekšnieks; darbojies Nacionālajā Fondā un Latviešu Palīdzības komitejā. Sevišķi tuva viņam bija Latviešu Akadēmiskā organizācija, kurā viņš darbojās kopš tās dibināšanas 1949. gadā, un kuras stipendiju fonds bija viņa pārvaldē. Bija studentu korporācijas Selonijas filistrs.

Skolas gados spēlēja futbolu, basketbolu, tenisu, slidoja, bija labs vidējās distances skrējējs. Arī vecumdienās vienmēr turpināja sportot – gan peldēja, gan slēpoja, gan spēlēja tenisu.

Tēva – zinātnieka pēdās gāja arī viņa dēls. Jānis Bubenko juniors (dzimis Rīgā 1936. g.) ir emeritus profesors KTH un Stokholmas Universitātē. Beidzis Čalmersa Tehnisko universitāti Gēteborgā ar civilinženiera grādu, vēlāk KTH ieguvis doktora grādu informācijas sistēmu jomā (Ph.D. in Information Systems). Ir Latvijas Tehniskās universitātes un Latvijas universitātes goda doktors.

Jāņa Bubenko seniora stāstījumu par profesionālo dzīvi un darbu var noklausīties un izlasīt Engineering and Technology History Wiki (ethw.org) mājas lapā https://ethw.org/Oral-History:Janis_Bubenko