Mārtiņš Zīverts

. Zīverts uzsāka mācības Vilces pagasta Berķenes skolā, pēc tam 1919. gadā iestājās Jelgavas pamatskolā un 1924. gadā beidza Jelgavas ģimnāziju.

Tā paša gada rudenī M. Zīverts tika uzņemts Romas Universitātes (Università degli Studi di Roma “La Sapienza”) Filozofijas un literatūras fakultātē, taču decembrī bija spiests studijas pārtraukt līdzekļu trūkuma dēļ. No 1925. gada janvāra M. Zīverts studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā.

Līdz 1944. gadam dzīvodams Latvijā, M. Zīverts strādāja par žurnālistu Jelgavas laikrakstā “Jaunākās Ziņas” (1926–1927), “Jaunais Zemgalietis” (1928–1934), pēc šī izdevuma slēgšanas Rīgas Psihotehniskajā institūtā (1935–1937).

Par savu laimīgāko dzīves posmu uzskatīja darba gadus teātrī: kopš 1938. gada viņš bija Nacionālā, bet kopš 1940. gada Dailes teātra literārās daļas vadītājs.

Latviešu teātros gan Latvijā, gan trimdā Zīverta darbi iestudēti kopš 1931. gada. Lugas “Nafta” iestudējumu Nacionālajā teātrī Alekša Mierlauka režijā 1931. gada 23. septembrī Mārtiņš Zīverts esot uzskatijis par savu “īsto dzimšanas dienu”, jo ar to esot uzsākusies viņa kā dramaturga dzīve.

Kopš 1944. gada līdz mūža beigām dzīvojis Zviedrijā. Trimdas pirmajos gados strādājis gan Karaliskas operas arhīvā, gan pēc tam Drotningholmas teātrī par skatuves strādnieku, bijis gan viesmīlis stacijas bufetē, gan nakts kasieris tramvaju pārvaldes kasē.

Brīvajā laikā Zīverts turpināja rakstīt lugas, kuras arī pats iestudēja Stokholmas Latviešu teātrī. Te uzvestas nozīmīgākās pēckara periodā tapušās lugas “Kāds, kura nav” (1947), “Zaļā krūze” (1949), “Tvans” (1950), “Cenzūra” (1951), “Meli meklē meli” (1953), “Smilšu tornis” (1955), “Pēdējā laiva” (1956) un citas.

M. Zīverta darbi izrādīti arī Vācijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un citur.

M. Zīverts visu mūžu interesējās par eksaktām zinātnēm – astronomiju, fiziku, ķīmiju, ģeoloģiju, par ko liecina viņa lugas “Nafta” (1931), kuras sižets saistīts ar centieniem atrast naftu Latvijā, “Rūda” (1954), kas balstās uz nostāstiem par Kirunas dzelzsrūdas atklāšanu Zviedrijas ziemeļos, “Raķete” (1959) par iedomāto gaismas raķetes izgudrotāju un “Kopenhāgenas dialogs” (1979), kuras darbība rit 1941. gadā atombumbas atklāšanas priekšvakarā.

1969. gadā bija Zīverta pirmā viesošanās dzimtenē pēc emigrācijas 1944. gadā, lai gan augstas LPSR amatpersonas aicināja dramaturgu atgriezties dzimtenē jau 1958. gadā, solot izredzes strādāt kopā ar režisoru Eduardu Smiļģi. Viņa darbu atgriešanās uz skatuves Latvijā notika 1980. gadu beigās.

Mūžībā dramaturgs devās 1990. gada 4. oktobrī Stokholmā un ir apbedīts Rīgas Meža kapos.

No 2002. gada līdz 2006. gadam piecos apjomīgos sējumos iznāca M. Zīverta lugas, raksti un recenzijas.

Avoti:

Mārtiņš Zīverts – Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv) https://enciklopedija.lv/…/40466-M%C4%81rti%C5%86%C5%A1…

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), http://garamantas.lv/lv/person/872160/Martins-Ziverts

Jānis Stradiņš, Lielais dramaturgs un zinātne, “Latvijas Vēstnesis”, 07.01.2003., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/69962

“Vēl par drāmatiķi Mārtiņu Zīvertu”, Austrālijas latvietis, 04.06.2003, periodika.lv

Staburaga gabaliņš – Rakstniecības un mūzikas muzejs (rmm.lv)