Jānis Mediņš

Latviešu kultūras vēsturē Jānis Mediņš (1890-1966) bija viens no tiem māksliniekiem, kuri palīdzēja noteikt, kā skanēs latviešu profesionālā mūzika 20. gadsimtā. Varētu pat teikt, ka Mediņš bija tas komponists, kas palīdzēja izveidot Latvijas muzikālo identitāti. Viņš vienlaikus bija diriģents, pedagogs, organizators un sava veida kultūras arhitekts, kurš palīdzēja veidot Latvijas operas, simfoniskās mūzikas un baleta tradīcijas.

Jānis Mediņš dzima Rīgā mūziķu ģimenē. Viņa tēvs Juris bija militārā orķestra mūziķis, arī māte Ģertrūde bija muzikāla, un vecākie brāļi Jēkabs un Jāzeps Mediņi vēlāk kļuva par ievērojamiem latviešu komponistiem. Māsa Marija bija talantīga pianiste. Mediņš mēdzis teikt, ka viņu mājās viss sākas ar burtu “J”: tēvs Juris, brāļi Jāzeps, Jēkabs, viņš pats Jānis, bet māte Ģertrūde jokojot arī pārtapusi par “Jērtrūdi”. Tieši ģimene kļuva par pirmo un, iespējams, ietekmīgāko skolu jaunā komponista dzīvē.

Svarīgi, ka Mediņš nepiederēja tai komponistu paaudzei, kuru veidoja viena izcila skolotāja ietekme. Viņš pats vēlāk uzsvēra, ka nav mācījies pie slaveniem pedagogiem un daudz ko apguvis pašmācības ceļā. Studijas Rīgas Mūzikas institūtā deva viņam stabilu instrumentālo pamatu, savukārt pieeja plašai nošu bibliotēkai ļāva iepazīt Eiropas mūzikas mantojumu.

Brāļu loma viņa attīstībā bija izšķiroša. Ja Jāzeps palīdzēja nodrošināt pieeju profesionālo mūziķu videi, tad Jēkabs un visa Mediņu dzimta kopumā radīja pārliecību, ka latviešu komponists var būt līdzvērtīgs Eiropas kultūras telpas dalībnieks. Šī pārliecība vēlāk kļuva par vienu no Jāņa Mediņa daiļrades principiem.

Mediņa profesionālā karjera sākās orķestrī. Viņš spēlēja vijoli un altu, vēlāk strādāja Latviešu operā un pakāpeniski nonāca pie diriģēšanas. Šis ceļš nav nejaušība. Atšķirībā no daudziem komponistiem, kuri mūziku uztvēra teorētiski, Mediņš to iepazina no iekšienes, praktiski darbojoties orķestrī. Tādēļ viņa partitūras bieži raksturo bagātīga instrumentācija un laba izpratne par orķestra iespējām.

Runājot par Jāņa Mediņa daiļradi, visbiežāk tiek izcelta opera Uguns un nakts, kas veidota pēc Raiņa lugas motīviem. Šis darbs ir īpašs tāpēc, ka vienlaikus apvieno latviešu mitoloģiju, nacionālās atmodas idejas un Eiropas vēlīnā romantisma muzikālo valodu. Muzikāli tajā jūtama Eiropas komponistu ietekme, īpaši Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa tradīciju atskaņas, kuras Mediņš pielāgojis latviskai tematikai. Tieši spēja apvienot Eiropas profesionālās mūzikas valodu ar latviešu kultūras saturu padara Uguns un nakts par vienu no Latvijas muzikālā kanona daļu.

Operas tapšanas stāsts pats par sevi ir simbolisks. Komponists darbu sāka pie operas 1913. gadā, bet Pirmā pasaules kara laikā viņam nācās operas partitūru izvest cauri Krievijai un Sibīrijai. Viņa sieva, operdziedātāja Olga Pētersone, apzinoties darba vērtību, iešuva apjomīgo partitūru biezā brezenta apvalkā, un abi ar vīru glabāja to visu ceļu, līdz atkal nonāca dzimtenē. Tas padara operu Uguns un nakts arī par kultūras izdzīvošanas simbolu. Glābjot šo vienu darbu, Mediņš upurēja daļu savas daiļrades uz visiem laikiem. Atceļā no Sibīrijas Mediņam bija jāsamazina bagāžas apjoms, tādēļ viņam nācās sadedzināt trīsdesmit citus sacerētos skaņdarbus, lai tiktu mājās.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Mediņš kļuva par vienu no jaunās valsts muzikālās dzīves centrālajām personībām. Viņš strādāja Latvijas Nacionālajā operā, bija Latvijas Konservatorijas pedagogs un vēlāk vadīja Radiofona simfonisko orķestri. Šīs pozīcijas ļāva viņam ne tikai radīt mūziku, bet arī ietekmēt to, kādu mūziku dzird Latvijas sabiedrība.

Mediņš vairākās jomās bija pionieris. Viņš radīja mūziku pirmajam latviešu oriģinālbaletam Mīlas uzvara, sacerēja pirmo latviešu klavierkoncertu un komponēja pirmos nozīmīgos simfoniskos tēlojumus. Par viņa baletu toreiz presē rakstīja cildinošus vārdus: “Jaunais ballets kā vīns kristalla traukā nevien spīd un zaigo, bet arī veldzē slāpes un stiprina sirdi”. Mediņš ir mūzikas autors arī slavenajai ziņģei Laša dziesma (labāk zināmā kā Laša kundze bola acis), kas tika sacerēta filmai Zvejnieka dēls (1939.g.) Tas liecina, ka viņa mērķis nebija tikai rakstīt skaistus skaņdarbus, bet arī paplašināt latviešu profesionālās mūzikas robežas un pierādīt, ka latviešu kultūra spēj pilnvērtīgi attīstīt dažādus mūzikas žanrus.

Otrā pasaules kara beigas Mediņam nozīmēja dramatisku pavērsienu. 1944. gadā, nevēloties dzīvot padomju okupācijas apstākļos, viņš pameta Latviju. Sākumā viņa ģimene nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, bet 1948. gadā pārcēlās uz Stokholmu. Trimda būtiski mainīja Mediņa dzīvi. Latvijā viņš bija plaši pazīstams diriģents, profesors un kultūras līderis. Zviedrijā viņam nācās veidot dzīvi no jauna. Taču pat šajos apstākļos viņš nepārtrauca komponēt. Ja agrāk viņa uzmanības centrā bija liela mēroga skatuves darbi, tad trimdas gados nozīmīgāku vietu ieņēma kamermūzika. Ar laiku Mediņš tapa pamanīts zviedru mūzikas aprindās un pēc Karaliskās Operas pasūtījuma instrumentējis L. Minkusa baletu Dons Kihots. Līdz mūža beigām bija nošu pārrakstītājs Stokholmas Koncertnamā. Bija arī saujiņa uzvedumu ar Stokholmas Filharmonijas orķestri, tostarp Vēstules Pēram Gintam (Letters to Peer Gynt – 6 Latvian folk songs) 1958. gadā.

Mediņš divkārt apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926.g. un 1935.g.) un saņēmis Zviedrijas Gustava Vāsas ordeni (1935.g.). 1960. gadā saņēma PBLA Tautas balvu, ko bija saziedojuši latvieši no visām trimdinieku mītnes zemēm. Opera Uguns un nakts ietverta Latvijas Kultūras kanonā.

Jāņa Mediņa mantojuma būtība slēpjas ne tikai viņa radītajos skaņdarbos. Viņš palīdzēja izveidot priekšstatu par to, ko nozīmē latviešu profesionālā mūzika. Viņš radīja jaunus žanrus, veidoja institūcijas, izglītoja nākamos mūziķus un parādīja, ka nacionāla kultūra var būt vienlaikus vietēja un eiropeiska. Tieši tādēļ Mediņš joprojām ir viena no centrālajām personībām Latvijas mūzikas vēsturē.

Izmantotie avoti

1. Latvijas Mūzikas informācijas centrs (LMIC), “Jānis Mediņš”. [lmic.lv]
2. Nacionālā enciklopēdija, šķirklis “Jānis Mediņš”. [enciklopedija.lv]
3. Latvijas Kultūras kanons, “Opera Uguns un nakts”. [kulturaskanons.lv]
4. Latgales Dziesmu svētku personāliju datubāze, “Jānis Mediņš”. [Jānis Mediņš]
5. Vikipēdija, “Jānis Mediņš”. [lv.wikipedia.org]
6. LSM raksts par pirmo latviešu oriģinālbaletu [lsm.lv]