“Vienmēr laipns, nosvērts, rūpīgs un uzmanīgs ar spējām uzklausīt dažādas domas un uzskatus un tos mēģināt saskaņot”- tā diplomātu Jāni Tepferu raksturoja laikabiedri.
Jānis Eižens Bruno Tepfers, diplomāts, pirmskara Latvijas pēdējais sūtnis Somijā un aktīvs trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks, dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavā – kā trešais no četriem dēliem aptiekas īpašnieka Krišjāņa Tepfera un Marijas Tepferes, dzim. Valters, ģimenē.
Visi brāļi ieņēmuši izcilu vietu Latvijas valsts un sabiedriskā dzīvē: arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un darbinieks saimnieciskā laukā Herberts Tepfers (dz. 2.7.1892), ģenerālis Verners Tepfers (dz.8.10.1893) un jaunākais brālis, ārsts un ķirurgs Ilmārs Tepfers (dz. 10.8.1904).
Jānis Tepfers mācījies Iecavas pamatskolā, Jelgavas ģimnāzijā un beidzis F. Šmidhena un L. Bērziņa privātģimnāziju.
Divus gadus bijis medicīnas students Tērbatas Universitātē, vēlāk studējis tiesību zinātnes Latvijas universitātē.
Sākoties Latvijas Neatkarības karam, Jānis Tepfers brīvprātīgi iestājās jaundibinātā Kalpaka bataljona Studentu rotā, kurā bija arī viņa vecākie brāļi.
Jāņa Tepfera diplomātiska karjera sākās, kad 1919. gada 1. decembrī viņš tika iecelts par ārlietu resora vispārējā departamenta jaunāko sevišķu uzdevumu ierēdni, viņam uzticot ārlietu ministra adjutanta pienākumus. Šajā amatā Jānis pavadīja Z. Meierovicu Latvijas de jure atzīšanas lietā uz Tautu Savienības mītni Ženēvā, tāpat arī uz Romu, Parīzi un Londonu.
Vēlāk viņš ieņēma vairākus augstus amatus Ārlietu ministrijā, tai skaitā ir bijis protokola nodaļas vadītājs (1928-1934), adminstratīvi juridiskā departamenta direktors (1934–1937) un ģenerālsekretārs (1937-1939).
1933. gadā Jānis Tepfers salaulājās ar Maiju Mercedes Pauļuku (dzim. 19.8.1906.), politiķa un bij. Latvijas ministru prezidenta (1923. janv.–jūn.) Jāņa Pauļuka meitu.
1938. gadā Tepfers tiek iecelts par sūtni Somijā, kur nostrādā līdz 1940. gada jūlijam. Saprotot, ka viņam nevar būt nekā kopēja ar jauno režīmu, iesniedz lūgumu atbrīvot viņu no sūtņa amata un kopā ar ģimeni, sievu Maiju un 1934. gadā dzimušo meitu Ileānu Mariju pārceļas uz dzīvi Stokholmā.
No 1943. g. līdz 1946. gadam bija tulks Zviedrijas ārlietu ministrijā un no 1947. g. līdz 1964. gadam – ierēdnis Tirdzniecības bankā (Svenska Handelsbanken).
Pārcēlies uz Zviedriju, Jānis Tepfers aktīvi darbojās latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņš piedalījās Stokholmas latviešu ev.-lut. draudzes dibināšanā, uzņemoties gan sekretāra, gan vadītāja pienākumus. Aktīvi darbojās Zviedrijas latviešu centrālajā padomē un Nacionālā fonda padomē, kā arī Baltijas komitejā.
1954. gadā Latvijas valdības ārkārtējo pilnvaru glabātājs Latvijas sūtnis Lielbritānijā K. Zariņš viņu iecēla par savu pārstāvi Zviedrijā.
Jāņa Tepfera darbs valsts labā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, 16 Eiropas valstis viņam piešķīrušas savus augstākos apbalvojumus.
Bija studentu korporācijas “Tālavija” filistrs.
Jānis Tepfers – viens no pirmajiem latviešu diplomātiem – mira 1994. gada 9.aprīlī un apbedīts Tepferu dzimtas piederīgo atdusas vietā Stokholmas Sandsborjas (Sandsborg) kapos.
Avoti:
Rihards Trejs, Latvijas pēdējais sūtnis Somijā, 2002.07.19, Latvijas Vēstnesis, periodika.lv
Pirms 120 gadiem dzimis diplomāts Jānis Tepfers, pieejams mfa.gov.lv (13.01.2026)
Jānis Kreicburgs, Jānis Tepfers 70-gadnieks. 17.01.1968., Latvija Amerikā, periodika.lv
Miris sūtnis J. Tepfers, 07.05.1994 , Laiks, periodika.lv
Foto autors nezināms. Ārlietu ministrijas arhīvs
Foto autors nezināms. LNA LVKFFDA
Foto autors nezināms. No: Andersons E. Latvijas vēsture. 1920–1940. Ārpolitika. II. Stockholm: Daugava, 1984.
LNA LVVA, Sūtniecības Londonā arhīvs
LNA LVVA, Sūtniecības Londonā arhīvs.
Foto autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs
Vēstniecības Zviedrijā darbinieku foto. Ārlietu ministrijas arhīvs.
Vēstniecības Zviedrijā darbinieki katru gadu Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas gadadienā ievēro tradīciju – godina valsts neatkarības pirmā posma latviešu diplomātus, noliekot ziedus viņu atdusas vietās Stokholmas kapos.