Pēteris Jansons -

Pēteris Jansons, viens no bezbailīgajiem bēgļu pārcēlājiem, šogad novembrī būtu svinējis 99. dzimšanas dienu. Par viņu raksta Laine Lasmane Wikmark.

Pēteris Pauls JANSONS dzimis Pabažos, Saulkrastos 1922. gada 5. novembrī, miris 2020. gada 30. aprīlī Gotlandē.

Jansonu ģimenē auga divas māsas un pastarītis Pēteris. Ģimenei trūcīgu apstākļu dēļ bija jāpārceļas uz Rīgu, kur viņš pabeidza pamatskolu un vēlāk Krišjāņa Valdemāra jūrskolu ar mehāniķa diplomu. Krievu ienākšana 1940. gadā viņu īpaši neskāra, jo viņš kuģoja Baltijas jūrā, tomēr ar krievu komunistiem bija nepatīkami piedzīvojumi Ļeņingradā, kas stipri atbaidīja no komunisma.

Vācieši un mobilizācija

Pēc vāciešu ienākšanas divdesmitgadīgais Pēteris vairākkārt mēģināja izvairīties no mobilizācijas, jo “nelikās vairs jēdzīgi iet karā. Šķita, ka kaut kas iet greizi. Nebija vairs ticības par vācu lojalitāti pret latviešiem. Un pie krieva palikt arī nebija jēgas.”

Pirmais brauciens uz Gotlandi

Tā Pēteris ar jūrskolas draugu Eduardu Andersonu un vēl dažiem puišiem 1943. g. 5. novembrī pēc kārtīgas dzimšanas dienas nosvinēšanas draugu pulkā Ventspilī atstāja Latviju. “Laiva bija kā siets, jūras kompasa nebija”; daļēji burājot, pēc 32 moku pilnām stundām zēni no Jūrkalnes sasniedza Gotlandi.

Pārcēlāju vervēšana

Draugi nonāca bēgļu nometnē ārpus Stokholmas. Tur Pēteri un Eduardu uzrunāja Latvijas sūtniecības sekretārs, kā arī Zviedrijas pretizlūkošanas dienests, kas meklēja Latvijas braucējus sakaru dibināšanai. Šos braucienus organizēja Latvijas Centrālā Padome, un tos materiāli atbalstīja Zviedrijas valsts, kā arī ASV kara bēgļu fonds. Braucieni tūliņ arī izveidojās par bēgļu transportu.

Pārcēlājs

Tā sākās 21-gadīgā Pētera drosmīgais uzdevums – vismaz 28 reizes viņš brauca pāri jūrai, lai vestu bēgļus no Kurzemes krasta uz Gotlandi. Pēteris bija viens no apmēram 25 varonīgiem jūrniekiem un zvejniekiem patriotiem, kas daudz nerunāja, bet darīja bīstamu darbu. Neviens no šiem vīriešiem nevēlējās samaksu par savu veikumu. Par dažiem šiem braucieniem Pēteris pats stāstījis (skat. Avoti).

Sargeņģelis Inga

Gotlandē Pēteris iepazinās ar gotlandieti Ingu, ar ko vēlāk dibināja ģimeni. Šais dramatiskajos gados Inga gādāja par pārcēlājiem, lāpot un kopjot veļu, gādādama pāŗtiku, kā arī darbā viltojot dokumentus, ka šie vīri esot zviedru zvejnieki. Kad Inga gaidīja ģimenes pieaugumu, 1945. g. sākumā Pēteris pārstāja iet jūrā.

Klusēšana pēc 1945. gada

Jaunā ģimene apmetās uz dzīvi Stokholmā, kur Pēteris ar laiku sāka vadīt savu termoelementu ražošanas uzņēmumu. Ģimenē aug bērni Jānis un Eva. Pēterim zviedru pretizlūkošanas dienests bija piekodinājis, lai nerunājot par braucieniem. Tā viņš arī klusējis, pat bērniem neko nestāstot, līdz pat 1990. gadam.

Baloni ar Brīvību un Brīvo Latviju

Salikt rokas klēpī jau nevarēja, un tā Pēteris ar Ingu septiņdesmitos un astoņdesmitos gados paši uz savu roku sūtīja baloniņus pāri uz Latviju. Tajos bija trimdas avīzes. Ar ūdeņradi un pareizo vēju – varbūt kāds baloniņš sasniedza Latvijas krastu?

“Brīvlaišana”

Ap 1990. gadu viņu uzrunāja zviedru televīzijas dokumentālists Ulle Hēgers (Olle Häger), kas interesējās par Jansonu sakarā ar filmu “Pēdējā laiva uz Jūrkalni” (Sista båten till Jurkalne). Pēteris saprata, ka ir atbrīvots no klusēšanas. Izrādījās, ka gan zviedriem, gan latviešiem ļoti interesēja viņa dzīves stāsts, un viņš ar prieku dalījās atmiņās. Pēteris 2000. gadā piedalījās pieminekļa “Cerību buras” atklāšanā Jūrkalnē, kā arī dažādos latviešu pasākumos un piemiņas brīžos Gotlandē.

1999. gadā Pēterim Jansonam kopā ar diviem citiem pārcēlājiem, Ēriku Tomsonu un Laimoni Pētersonu, piešķīra Triju zvaigžņu ordeni.

Atpakaļ Gotlandē

1995. gadā Pēteris ar Ingu atgriezās Gotlandē, Rūtē: “Mums tur ir maza zvejnieku mājiņa, kas ir apmēram 300 gadu veca. Ūdens visapkārt un rozes zied līdz Ziemassvētkiem. Gotlande ir ļoti jauka vieta, kur dzīvot.”

Pēteris Jansons nomira 2020. gada pavasarī no Covid-19 sekām. Viņš ir apglabāts Rūtes kapsētā Gotlandē.

Pētera segvārds kā pārcēlājam bija “Mārtiņš”, viņa tēva vārds.

Lasām- un skatāmviela par Pēteri Jansonu

Par Pētera dzīvi var daudz uzzināt gan latviski, gan zviedriski. Pats jaunākais avots – Pētera mazmeitas Marie Jansons filma par vectēvu “Med livet som insats” (Riskējot ar dzīvību): https://mariejansons.se/medlivetsominsats/.

Pavisam drīz iznāks arī grāmata Pārcēlāji: Ēriks Tomsons, Pēteris Jansons, Laimonis Pētersons (sast. Māra Zirnīte). LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Muvāŗdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, “Mansards”, Rīga: 2021 (Vēstures sērija “Bezbailīgie”).

Paldies Pētera mazmeitai Marie Jansons par stāstījumu un fotoattēliem.