Viens no mazāk zināmajiem vārdiem, ko iekļāvām Zviedrijas latviešu kalendārā 2021. gadā, ir OSVALDS MURJĀNS, aktieris un Stokholmas latviešu teātra režisors. Šķiet, viņš ir viens no tiem klusajiem darboņiem, kas nav meklējis ārēja spožuma. Nenācās viegli atrast pat viņa fotogrāfijas.
Osvalds Murjāns dzimis 1902. gada 16. martā Rīgā krāsotāja ģimenē. Teātri mācījies Zeltmata dramatiskajos kursos. Sociāldemokrāts. Pēc gada darbības Valmieras teātrī viņš pārgāja uz Strādnieku teātri Rīgā, kur darbojas no 1926. gada līdz šī teātra slēgšanai 1934. gadā. Strādnieku teātrī Murjāns sāka ar komiskām lomām, vēlāk kļuva par režisora palīgu.
Zviedrijā Murjāns ieradās 1945. gadā un uzreiz piedalījās teātra trupas organizēšanā. Rīgā iegūtā skatuves pieredze bija ļoti nozīmīga, un Murjāns uzņēmās visus pienākumus, kuros bija visvairāk vajadzīgs – iestudēja lugas, bija režijas asistents, izrāžu vadītājs; ja vajadzēja, arī suflieris un dekorāciju asistents. Viņu uzrunāja vienkārši – par Osi vai Osīti.
Vislabāk viņam padevās komiski iekrāsotas raksturlomas, un labdabīgā rakstura dēļ visiem vienmēr bijis patīkami ar viņu sadarboties, Osvalda Murjāna nekrologā izdevumā “Latvija” 1983. gada janvārī atzīmē kāds MZ (Mārtiņš Zīverts?).
Savukārt 1977. gada martā, kad atzīmēta Osvalda Murjāna 75 gadu jubileja, “Latvijā” varam lasīt šādas RK rindas:
“Komediants nav tas pats kas kumēdiņu rādītājs. Tas ir goda tituls, kas jānopelna ar darbu un skatuvisku virtuozitāti. Osis daudzajās lomās apliecinājis, ka viņš ir cienīgs to nest. Ar nedaudz izņēmumiem tēlodams tikai komiskos raksturus, viņš pratis tiem dot arī cilvēcīga siltuma ieskaņas. … Kādreiz Mihails Čehovs teica, ka pasaules labākais komiķis esot Busters Kītons, kas savā tēlojumā nekad nesmaida, ne arī citādi kā vaibstās. Līdzīga aktiera technika ir arī Murjānam. Arī viņš skopiem līdzekļiem panāk maksimālo efektu.”
Fragmenti no Osvaldam Murjānam veltītā Jura Kronberga dzejoļa “Osis” no krājuma “Tagad nes”
Acis, tās vēl šad tad puiciski iemirdzas
Un dziļāk tajās mana bērnība,
un vēl viņa bērnība,
un visi pārējie gadi
Un vēl viņa acīs: teātŗa starmeši,
teātŗa putekļi
un sensenā dziņa
patiesību un skaistumu meklēt
Un vēl: viņa klusā labestība,
kas mani sildījusi
visus šos gadus
Avoti:
Latvju enciklopēdija, papildinājumi, 1962.
Stokholmas skatuve 1946-1996. 1.daļa, atmiņu raksti un bildes (red. Ilze Dziļleja-Zīverte, Jānis Gulbītis, Juris Rozītis). Izd. SLT 1996.
Paldies Jurim Rozītim par palīdzību materiāla sagatavošanā!
Izrāde “Grēcīgie eņģeļi”
Augšā no kreisās puses: Ilze Dziļleja, Osvalds Murjāns.
Apakšā no kreisās puses: Ausma Pelša, Sofija Vilkance, vēlreiz Ausma Pelša, Ilze Dziļleja.
Mārtiņa Zīverta teātra grupa brauc uz Angliju ar izrādi “Lielā Grēcinieku iela”. 1952. gadā notika 15 izrādes.
Dzelzceļa stacijā no kreisās puses: Ilze Dziļleja, Ausma Pleša, Sofija Vilkance, Artūrs Strautmanis (ar hūti), Mārtiņš Zīverts, Milda Kronberga, Osvalds Murjāns.
Pie mājas no kreisās puses: Sofija Vilkance, Artūrs Strautmanis (ar hūti), Osvalds Murjāns, sēdus priekšā Ilze Dziļleja, aiz viņas Ausma Pleša, Milda Kronberga, Haralds Meija.