✍ 9. aprīlī pirms 96 gadiem dzimis EGLONS SPĒKS, jūrnieks un rakstnieks, kas aprakstīja plašos okeānus un dzīvi tālbraucēju kuģos, kur sadzīvo visas pasaules ļaudis – jūrnieki.

🔹 Eglons piedzima Liepājā, 1925. gada 9. aprīlī koktirgotāja ģimenē; Latvijā paguva uzsākt mācības Liepājas Valsts tehnikumā. Neticami dēkains bija Eglona ceļš uz Zviedriju.

🌲 Pēc kara beigām 1945. gada vasarā Eglons ar brāli dzīvojuši pa Kurzemes mežiem, glābdamies no sarkanarmiešiem. Nonākuši tēva dzimtās mājas tuvumā Dūkupju ciematā pie Bārtas upes. Lielas egles galotnē iekārtojuši sev ligzdu no elektrības vadu stieplēm. Atraduši vāciešu pamestu, krievu nenovērtētu radiouztvērēju. Tā nodzīvojuši apmēram mēnesi.

🔹 Pēc Potsdamas konferences nosprieduši, ka palīdzību Latvijai no rietumvalstīm tik drīz nesagaidīt, jādodas vien jūrā uz Zviedriju. Atraduši Bārtas krastā pamestu laiveli – 3 metrus garu, ar apaļu dibenu. To pa naktīm izremontējuši, par buru izmantojot pamestu karavīra telteni. Sadabūjuši arī airus. Paslēptu siena vezumā, laivu nogādājuši 30 km līdz jūras krastam.

🌊 9. augusta naktī brāļi uzsāka airēšanu un burāšanu uz Zviedriju. Pēc ārkārtīgi bīstama, vētraina brauciena, kad pārtrūka buras un bija jāmet jūrā viss līdzpaņemtais, arī ūdens un maize, halucināciju mocīti, izmisīgi airēdami un smeldami ūdeni no laivas, 12. augusta rītā abi nomocītie brāļi sasniedza Gotlandes krastu. Jūrā bija pavadītas trīs diennaktis.

✍ Šo braucienu Eglons 1945. gadā aprakstīja avīzē “Latvju ziņas”, un saīsināti tas lasāms 1990. gadā izdotajā atmiņu stāstā “Pāri jūrai” (izdevniecība Memento).

🌎 Stokholmā Eglons izmācījās par tirdzniecības flotes virsnieku, stūrmani ar tālbraucēja tiesībām, un veselus 36 gadus pavadīja pasaules okeānos. Viņš rakstīja: “Jūra manā dzīvē ieguva pakāpinātu brīvības simboliku. Radās nozīmīgs iemesls rakstīt…Tā bez jebkādas filoloģiskas pieredzes, dabiski aizmetās manas rakstniecības sākums”.

🔹 1953. gadā Eglons apprecējās ar Ņinu Jaunzemi, un ģimenē auga bērni Inese un Jānis. Eglona otrās laulības bija 1972. gadā ar Ināru Vikmani. Eglons atstāja šo pasauli 1991. gada 27. februārī Vesterosā. Viņš ir apbedīts Irstas kapsētā.

🔸 Savos darbos Eglons Spēks raksta par mikrokosmu, kas ir jūrnieku dzīve. Tie nav dēkaini vai dramatiski stāsti. Atturīgā stilā tie stāsta par notikumiem un berzi starp dažādu tautību jūrniekiem. Kā raksta Gunārs Irbe: “Spēka atainotā jūrnieku dzīve…ir piesātināta ar cilvēka ikdienas drāmu starp navigāciju un erotiku. Bet ir gan arī brīnišķas krāsu gleznas…lietišķi vēstījot par saullēktiem pār okeānu, ko redz kuģinieks sardzē.” Romānos ievijas arī pārsteidzoši mīlestības stāsti.

🌊 Lai Eglonam pašam nobeiguma vārdi:
“Manu darbu dzīvotspēju (paliekošo nozīmi) varētu meklēt šai jūras tematikā, kas “profesionāliem sauszemniekiem” nav diez kā viegli pieejams”.

Literārie darbi:
▪Stāsti un noveles “Es redzēju jūriņāi”, izd. Tilts, Mineapolē, 1970. gadā
▪Romāns “M. T. Viktorija”, izd. Ziemeļblāzma, Vesterosā, 1973. gadā
▪Romāns “Zvaigzne vētrā”, izd. Atvase, Stokholmā, 1987. gadā

Tulkojums:
▪Veino Linnas romāns “Nezināmajam kareivim” (oriģ. “Tuntematon sotilas”) izd. Imanta, Kopenhagenā, 1956. gadā

Godalgas:
▪Jāņa Jaunsudrabiņa balva prozā, 1971. gadā par “Es redzēju jūriņā”

📖 Publikācijas arī daudzos latviešu laikrakstos un avīzēs, kā arī literāros žurnālos, piemēram, “Ceļa zīmes” un “Jaunā gaita”. Vairākos stāstos Spēks apraksta leģionāru un meža brāļu dzīvi kara laikā.

🔎 Avoti:
▪Brīvā Latvija, 97. un 98. nr.
▪Latvju Ziņas, Nr. 30/48, 1945. g.
▪“Pāri jūrai 1944./45. g. 130 liecinieku atmiņas sakārtojusi V. Lasmane. Memento, Stokholmā, 1990
▪https://www.literatura.lv/…/pers…/Eglons-Peters-Speks/872497

Materiālu sagatavoja Laine Lasmane Wikmark.