🎭 16. aprīlī dzimis ANDRIS BLEKTE, latviešu “teātrinieks” ar lielu nozīmi zviedru teātra dzīvē. Par viņu raksta Juris Rozītis.

🔸 Andris Blekte dzimis Rīgā 1923. gadā, miris Malmē 2007. gadā. Jau piecu gadu vecumā Blekte esot nolēmis nodarboties ar teātri un jaunībā spēlējis teātri ar saviem laika biedriem Oļģertu Kroderu un Pēteri Pētersonu. Beidzis mācības Rīgas 2. ģimnāzijā, uzsācis studijas Latvijas universitātē.

🔸 Andra Blektes mācību gaitas pārtrauca karš un bēgšana. 24 gadu vecumā viņš ieradās Zviedrijā ar pēdējo organizēto bēgļu laivu, un Stokholmā studēja romāņu un slāvu valodas, kā arī teātra vēsturi.

🎭 Viņš mācījās pie dažādiem teātra un pantomīmas skolotājiem, kādu laiku Parīzē mācoties pie viena no modernās pantomīmas pamatlicējiem Etjēna Dekrū (Étienne Decroux), un sarīkoja Dekrū viesošanos Zviedrijā. Blekte regulāri apmeklēja Zviedrijas Karaliskā drāmas teātra (Dramaten) izrādes, smalki pētīdams aktieru darba metodes, un attīstīja savu aktieru darba metodi.

Blekte drīz kļuva par ievērojamu kustību un pantomīmas skolotāju Zviedrijas aktieriem, palīdzot izveidot Zviedrijas teātra izglītību.

🎭 Viņš agri sāka piekopt jogas vingrinājumus, mācīdamies pie pirmajiem jogas skolotājiem, kas ieradās Zviedrijā – autentiskiem indiešu jogām – un nodibināja pirmo jogas klubu Zviedrijā. Blekte attīstīja sevišķu atslābināšanās tehniku kā pamatu visai aktierspēlei. To vēl šodien plaši pielieto zviedru aktieri. Lundas Universitāte daļu šos vingrinājumus publicējusi piezīmju veidā.

Kad 1964. gadā visā Zviedrijā izveidoja valsts teātra skolas, topošais Malmes valsts teātra skolas rektors Georgs Fants pieaicināja Andri Blekti izstrādāt mācību programmu. Ilgus gadus viņš bija iecienīts skolotājs gan Malmes, gan Stokholmas teātra skolās.

🔹 Blekte darbojās visā Zviedrijā no Malmes līdz Lūleo, dažādos teātros, kursos, un tautas parku izrādēs. Savā mūžā viņš bijis skolotājs kādiem 1500 zviedru aktieriem.

🔹 Paralēli pedagoga darbam viņš arī aktīvi strādāja teātrī galvenokārt kā režisors un iestudēja vairāk nekā simts izrāžu dažādos Zviedrijas teātros.

🔹 Stokholmā Blekte jau 1950o gadu sākumā darbojās dažādos avangarda teātros – Jaunajā teātrī (Nya teater), Kamerteātrī (Kammarteater) un Cabaret de l’arte. Viņš 1953. gadā kopā ar zviedru domubiedriem nodibināja ietekmīgo avangarda Marsijas teātri (Marsyasteatern) kādā Stokholmas vecpilsētas pagrabā: paši savām rokam viņi to izbūvēja teātra vajadzībām. Te viņš vairākus gadus strādāja kopā ar tā laika Zviedrijas radošo avangardu, to starpā savu draugu Lari Strunki, kas bija scenogrāfs vairākām Blektes izrādēm.

🎯 Blekte zviedru teātra repertuārā ieviesa modernos franču, angļu, itāļu, vācu, čehu, krievu, dāņu un ungāru dramaturgu darbus. Viņš iestudēja pirmo Semjuela Beketa lugas “Beigu spēle” (Fin de partie) izrādi Zviedrijā (1957). Viņa tieksme lugu izvēlē bija uz farsa pusi, un viņu pievilka arī tai laikā modernais “absurdā teātris” (“theatre of the absurd”). Vismaz viens viņa iestudējums izpelnījies zviedru kritikas atzinumu kā ‘sezonas labākais’.

🎭 Blekte arī pats parādījās uz skatuves, bet runas traucējuma dēļ (aukslēju šķeltne) viņš biežāk tēlojis pantomīmas lomās. Pantomīma un farss bija viņa iecienītākie teātra paveidi.

✍ “Mīms ir viens no galējākiem novirzieniem teātra mākslā […] sensenās aktiera ķermeniskās spēles atjaunojums, bez paralēles rietumu teātrī, tuvs orienta teātra mākslai.[…] Mīms ir īsta dramatiska māksla. […] Tīrā veidā izlietojama nelielā rietumu dramatikas daļā – galvenokārt klasiskās un zināmās modernās poētiskās vai avangarda lugās. Kā patstāvīgs teātra mākslas veids, viens no tīrākiem un izteiksmē varenākajiem. Atklāj to ķermeņa skatuvisko universālvalodu, ko, diemžēl, pārāk maz aktieru pārvalda.” (Andris Blekte intervijā ar Jāni Gulbīti, Jaunā gaita nr 38, 1962)

🔸 Pirmo izrādi Zviedrijas latviešu teātrī Blekte iestudēja 1951. gadā – Valdemāra Damberga lugu “Neticīgā Kolumbīne” ar iespaidīgām Lara Strunkes dekorācijām. Kritika šo debiju novērtēja ļoti pozitīvi. Palielajā ansamblī (12 aktieri) Blekte bija pieaicinājis arī tādus Stokholmas latviešus, kas agrāk nebija tēlojuši. Izrādi viņš horeografēja kā delartisku farsu, kur režijas mērķis bija “veidot kustību teātri, pakļaut personas noteiktai horeogrāfijai, panākt izteiksmi ar zināmu kustību stilu” (DS – Latvju ziņas 05.07.1951).

🔸 Savukārt 1959. gadā viņš iestudēja Mērnieku laikus, kurā bija vairāk nekā 60 lomu!

✍ “Andra Blektes profesionālā darba darītāja roka bija manāma visā izrādes gaitā. Prieks bija skatīt rūpīgi un skatuviski atjautīgi iestudētās grupu spēles. Tās viļņojās, sacēlās, saplaka – viss it kā krietna diriģenta vadīts.” (Jānis Gulbītis, recenzija, 1959)

🔹 Pieņemot pilna laika darbu Malmes teātra augstskolā un Malmes pilsētas teātrī, Blekte pārcēlās uz Dienvidzviedriju un nevarēja latviešu teātrim vairs veltīt tik daudz laika.

🔹 1989. gadā Stokholmas Latviešu teātris (SLT) viņu aicināja atkal iestudēt izrādi 6. Eiropas latviešu dziesmu svētkiem Helsingborgā. Blekte izvēlējās Brigaderes komēdiju “Sievu kari ar Belcebulu” un to iestudēja kā precīzi horeografētu fizisku farsu. Izrādes trīsdesmit lomās tēloja SLT aktieri un vēl dažs labs, citādi ‘zolīds’ sabiedrisks darbinieks, kas agrāk nebija teātrī piedalījies, precīzi kustoties šī farsa rāmjos.

🎭 Režisora mērķis, kā viņš to izteicis izrādes programmā, bija “palīdzēt rasties tai reti sasniedzamai, šarma pilnai gaisotnei, kur pat šķietami rupja komika var kļūt par skatuves poēziju – kā to, piemēram, tajos pašos 20-tos gados kad šīvakara luga sarakstīta, radīja mēmās filmas komiķi – mūsu gadsimta “commedia dell’ arte.”

🔹 Abas izrādes Helsingborgas lielajā Pilsētas teātrī (Stadsteatern) bija izpārdotas, publika sajūsmināta. Arī šai izrādei Blekte bija pieaicinājis Lari Strunki par dekoratoru.

🎭 Uz trimdas latviešu skatuves Blekte vēl parādījās kā aktieris Eižēna Jonesko lugā Krēsli (Māras Rozītes režijā). Šo uzvedumu izrādīja gan Stokholmā, gan Minsterē Dziesmu svētkos, gan vairākās pilsētās Amerikā, gan arī turnejā Latvijā (1985-92). Andris Blekte tēloja lugā ilgi gaidīto Daiļrunātāju, kas ierodas beigās, bet nespēj pateikt nevienu vārdu. Viņa pantomīma un komikas izjūta labi noderēja šī tēla veidošanā.

🔸 Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Andris Blekte viesojās Rīgā un vadīja režiju vairākiem iestudējumiem Dailes teātrī (Arsēns un vecas mežģīnes; Pie galantās Vāverītes; Dāmu šuvējs; Glābjas, kas var!; Meitenes, mūsu uznāciens!), iepazīstinādams Latvijas publiku ar savu īpatno delartiskā farsa spēli.

📣 Savā recenzijā par vienu no šīm izrādēm (Neatkarīgā cīņa, nr 137, 14.06.1994) Alberts Bels nosauca Blekti par “absolūtas komikas meistaru”, nobeidzot rakstu ar vārdiem “Bravo, Blektes kungs!”

***************************************
🔎 Avoti:

Par Blekti un viņa darbu zviedru teātrī:
▪️K. Sivert Lindberg, Con brio! : teatermannen Andris Blekte (Carlsson i sammarbete med Teaterhögskolan, Stokholmā 1999)
▪️En introduktion till Andris Blekte och hans metod för avspänningsarbete för skådespelare i form av en lektionsdagbok 7-23 januari 1998 samt kommentarer av Harald Leander. (Teaterhögskolan i Malmö, Lunds universitet, 1998) (http://www.lunduniversity.lu.se/…/458627cf-30f1-4f88-8419-f…)

Bijuši arī raidījumi Zviedrijas radio, kā arī uzņemtas filmas par viņu, piemēram:
▪️Sanna ögonblick – Möt en sann maestro
(https://www.litteraturkanalen.se/dokumentarfilm/…)

Skat. arī:
▪️Juris Staune, Patiesi acumirkļi, Teātŗa paidagoga Andra Blektes piemiņai (Brīvā Latvija nr. 16, 19.04.2008. Pārpublicēts no Kultūras foruma)
▪️Gunars Zvejnieks, Andris, ko pazīst tiklab zviedru, kā latviešu teātra ļaudis (Brīvā Latvija, nr.1, 01.01.2006)