🎉 26. aprīlī atzīmējam dzimšanas dienu NOLDIM MILLERAM, kuru Zviedrijā atceramies gan kā nozīmīgu sabiedrisku darbinieku, gan amatierfotogrāfu un filmētāju, gan izcilu vieglatlētu, kas guvis daudzas uzvaras lodes grūšanas un diska mešanas sacensībās.

🔸 Noldis Millers nāca pasaulē pirms teju simt gadiem, 1923. gada 26. aprīlī Vidzemē, lauku saimniecībā “Rusuļi” pie Kalsnavas. Pēc Madonas ģimnāzijas beigšanas viņš uzsāka mežkopības studijas Lauksaimniecības akadēmijā, taču tās pārtrauca piespiedu iesaukums vācu armijā. Kara beigās Noldis nonāca Vācijā, piedzīvoja Dancigas bombardēšanu un tika ievainots. Kā stāsta meita Daina, līdz mūža beigām viņš absolūti necieta ieročus un kara gaitu nostalģiju.

🔹 Pēc kara Noldis Millers turpināja mežsaimniecības studijas jaundibinātajā Baltijas Universitātē Pinnebergā, bet tad piecdesmito gadu sākumā viņam izdevās nokļūt Zviedrijā. Dažus gadus vēlāk Noldis jau varēja izsaukt abus vecākus no “dīpīšu” nometnes Vācijā uz Halstahammaru, kur visiem bija jāstrādā rūpnīcā Bulten Kanthal. Vakarskolā viņš ieguva zemesceļu un ūdensceļu inženiera profesiju, kurā nostrādāja visu darba dzīvi.

🇸🇪🇱🇻 Zviedrijā Noldis turpināja sportista gaitas un iesaistījās Zviedrijas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Stokholmas latviešu akadēmiskajā ballē 1957. gadā viņš satika Inesu Osis, ar kuru apprecējās un kopā izaudzināja dēlu un divas meitas. Ģimene pārcēlās uz Stokholmas priekšpilsētu, lai pievienotos lielākai latviešu sabiedrībai un varētu iesaistīties Stokholmas latviešu sestdienas skolā.

🏆 Ar vieglatlētiku Noldis Millers sāka nodarboties jau Latvijā, vēlāk piedalījās sacensībās Vācijā, Zviedrijā un citur pasaulē. Trimdas sporta vēsturē uzzinām, ka viņš “laikā no 1937. gada līdz 1955. gadam piedalījās sacīkstēs 322 reizes (Latvijā 10, Vācijā 108, Zviedrijā 199, Dānijā 2, Francijā, Somijā un Norvēģijā pa vienai reizei), izcīnot lodes grūšanā 119 uzvaras, 41 reizi bija otrais, bet 14 reizes trešais; atbilstoši diska mešanā – 53, 36 un 25.”

🥇 Piecdesmitajos gados Noldis Millers piecas reizes bija starp 10 labākajiem lodes grūdējiem Zviedrijā; 18 reizes viņš kļuva par Stokholmas meistaru (čempionu) lodes grūšanā un diska mešanā.

🔸 Ilgus gadus – no 1959. līdz 1980. gadam Noldis Millers vadīja Zviedrijas latviešu vieglatlētikas savienību un aktīvi spēlēja arī basketbolu un volejbolu.

🤾‍♂️ Noldis Millers turpināja sporta gaitas arī veterāna vecumā, no 1977. līdz 1983. gadam Skandināvijas, Eiropas un Pasaules veterānu čempionātos vienmēr ierindojoties kādā no pirmajām piecām vietām.

🔹 Noldis Millers ilgus gadus bija Latviešu palīdzības komitejas (LPK) priekšsēdis. Šī 1945. gadā dibinātā, pati senākā Zviedrijas latviešu organizācija ir viena no mums pazīstamās Zviedrijas latviešu apvienības jeb ZLA priekštecēm. Noldis Millers vadīja LPK līdz savai aiziešanai aizsaulē 2007. gadā.

✍️ Ar interesi var lasīt viņa rakstus izdevumā “Brīvā Latvija”, piemēram, 2001. gadā sniegto pārskatu par latviešu organizācijām Zviedrijā. Tajā Millers nepiemirst ne LPK organizēto līdzekļu vākšanu Brīvības pieminekļa atjaunošanai, ne Stokholmas latviešu skolu ar 40 audzēkņiem un 8 skolotājiem, ne ikgadējās makšķerēšanas sacensības Halstahammarā. Viņš secina: “Katrs ir atradis savu nišu”.

🏞 Viena no daudzajām paša Nolža Millera nišām bija Tālbija – latviešu lauku centrs Zviedrijā. Šo lauku muižiņu Sēderteljes apkaimē Zviedrijas latvieši sāka īrēt 1981. gadā bērnu nometnes vajadzībām. Turpmāko divdesmit gadu garumā Tālbijā notika neskaitāmi pasākumi – Jāņu un Mārtiņu svinēšana, bērnu un jauniešu nometnes, 3×3 nometnes, ELJAs kongresi; tika uzņemti kori, sportisti un citi ciemiņi no Latvijas. Milzīgu darbu Noldis Millers ieguldīja, organizējot un piedaloties Tālbijas “kapitālremontā” astoņdesmito gadu vidū. Viņu pelnīti dēvēja par Tālbijas saimnieku.

🇱🇻 Noldis Millers pirmo reizi Latvijā atgriezās 1988. gadā un kopš tā laika katru gadu 18.novembri svinēja Latvijā. 1998. gadā Noldim piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi.

👏 Paldies Nolda meitai Daina Millers-Dalsjö par palīdzību materiāla sagatavošanā.

〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️〰️

🔎 Avoti:
▪️Noldis Millers aizsaulē, Jānis Gulbītis, Brīvā Latvija, Nr 14 – 31.03.2007
▪️Trimdas latviešu sporta vēsture 1945-1995, izd. Latviešu sporta padome ārzemēs, 2001