✍ Pirms 114 gadiem 2. maijā pasaulē nāca Alfrēds Dziļums, latviešu rakstnieks, kas pēdējos 25 dzīves gadus pavadīja Zviedrijā.

Par Alfrēdu Dziļumu raksta Lūkass T. Rozītis. Īsumā Dziļuma dzīvi un daiļradi Lūkass raksturo tā: ikdienībā slēpta vitalitāte.

📚 Dziļums ir viens no čaklākajiem latviešu trimdas prozas rakstniekiem. Viņš sarakstījis 22 romānus, vairākus stāstu un noveļu krājumus, lugas un atmiņu tēlojumus.

🔹 Savos darbos Dziļums iemūžinājis dzimto novadu, dabu, darbu un cilvēku ikdienas gaitas. Viņš atainojis tautai nozīmīgos vēstures posmus galvenokārt caur individuālo likteņu un raksturu izmaiņām. Dziļuma varoņos ielikta izpratne par darba tikumisko nozīmi un par dabas rituma skaistumu, pat ja lauku vide bieži attēlota kā piezemēta un skarba.

🔹 Dziļuma darbi pieder pie trimdā savulaik visvairāk lasītajiem un ir izdoti dažādos trimdas apgādos ASV un Zviedrijā. 1992. gadā viņa darbus beidzot izdeva Latvijā, kur pēc Padomju Savienības cenzūras gadiem ar lielu interesi tos atklāja jauna publika.

🎭 Dziļuma lugas iestudētas latviešu teātros Latvijā un trimdā, bet Latvijas televīzijā uzņemta filma pēc viņa romāna “Vienas vasaras zieds”, un pēc romānu “Saplēstā krūze” un “Vilka zobs” motīviem veidota daudzsēriju filma.

🔸 Alfrēds Dziļums dzimis 1907. gada 2. maijā Doles pagasta Jeņčos. Dziļumam jau agrā bērnībā abi vecāki gāja bojā, tāpēc viņš uzauga vecākās māsas Almas un viņas vīra mežsarga Mārtiņa ģimenē.

🔸 Viņš mācījās Tērbatā, Apiņa skolā Baldones pagastā un Viļa Olava komercskolā Rīgā. Mācības viņam bija jāpārtrauc līdzekļu trūkuma dēļ, un turpmāko izglītību viņš ieguva pašmācību ceļā. Dziļums jaunībā pēc auguma bija sīks, toties aktīvi piedalījās lauku un meža darbos.

🥾 Izmēģinādams laimi, 1925. gadā Dziļums uz žurnālu “Meža Dzīve” nosūtīja savu stāstu. Jau nākamajā numurā ar pseidonīmu Vizuls ir nodrukāta viņa pirmā publikācija “Meža ainas” par malu medniekiem. Autors par to arī saņēma savu pirmo honorāru – četrpadsmit latus. Par šo naudu viņš tūlīt sev nopirka krietnu pāri darba zābakus.

🔹 Dziļums obligāto dienestu Latvijas armijā dienēja Rīgā un varēja regulāri apmeklēt Dailes un Nacionālā teātra izrādes. Savās atmiņās viņš vēlāk raksta, ka “katra pārdzīvotā izrāde man bija kā dievkalpojums”. Pa vakariem viņš turpināja rakstīt un sarakstīja savu pirmo lugu “Pie ozola”.

✍ 1938. gadā iznāca Dziļuma pirmais romāns “Viršu druvas”, kur attēlota latviešu mežinieku un plostnieku dzīve. Dziļums nesaistījās ar Rīgas literārām grupām, bet turpināja rakstīt un saimniekot savā lauku īpašumā “Rietumos”, Doles pagastā. Toties viņš strauji kļuva par lasītāju iemīļotu autoru. 1939. gadā, kad žurnālā Atpūta turpinājumos sāka publicēt viņa romānu “Saplēstā krūze”, slavenā izdevēja Benjamiņa kundze apmierināti atzīmēja, ka “Atpūtas metiens no sešdesmit tūkstošiem ir uzkāpis uz astoņdesmit”.

🔹 1944. gadā Dziļumu iesauca Latviešu leģionā. Armijā Dziļums strādāja karavīru laikrakstā “Kurzemnieks” un žurnālā “Tālos Ceļos”. Pēc Otrā pasaules kara viņš nonāca latviešu bēgļu nometnē Lībekā un aktīvi piedalījās nometnes literārajā un kultūras dzīvē. Latvijā palika sieva Mirdza ar dēliem Juri un Māri. Vācijā Dziļums izveidoja jaunu ģimeni ar aktrisi Irmu Vārpu, un piedzima meita Kristīne.

🔸 1950. gadā Dziļums ar ģimeni nelegāli devās ar vācu ogļu kravas kuģi uz Zviedriju. Te viņš strādāja papīra fabrikā, meža darbos un kūdras rakšanā Vermlandē, ledusskapju fabrikā Kalhellā un kā arhīvu darbinieks Latviešu palīdzības komitejā Stokholmā. 1970.–1976. gadā bija laikraksta “Latvija” redaktors.

🔹 Alfrēda Dziļuma mūžs noslēdzās sešdesmit deviņu gadu vecumā. 1976. gadā viņa sirds apstājās, makšķerējot ezerā Vermlandē, kur bija viņa vasaras namiņš.

🔎 Avoti:
▪️Guntas Šēnbergas raksts žurnālā “Ievas stāsti” – Alfrēds Dziļums: Rakstnieks ar cietām rokām https://www.santa.lv/…/alfreds-dzilums-rakstnieks-ar-cieta…/
▪️Nacionālā enciklopēdija https://enciklopedija.lv/skirklis/93249-Alfreds-Dziļums