✍️ DZINTARS SODUMS Zviedrijā pavadīja 18 gadus, turklāt šo gadu laikā latviskoja Džeimsa Džoisa romānu “Uliss”. Par Sodumu, šo “pirmo trimdas literatūras demitoloģizētāju”, raksta Lūkass T. Rozītis.

🔹 Pirms 99 gadiem, 1922. gada 13. maijā, Rīgā dzima rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Dzintars Sodums. Sodums nebaidījās ķerties klāt pasaules literatūras dižgariem, viņš tulkoja Hesi, Hemingveju un Šteinbeka darbus. Tomēr visatzītākais viņa darbs ir Džeimsa Džoisa “Uliss” tulkojums latviešu valodā. Sodums šo darbu visu mūžu turpināja papildināt un pārstrādāt, tālab “Uliss” izdots trīs dažādās redakcijās, 1960., 1993. un 2012. gadā.

🔸Autors Andrejs Irbe izceļ Sodumu uz pārejā trimdas rakstniecības fona – ”Trimdas rakstnieku radošā darbība lielā mērā notika tādā kā burbulī, globālā latviešu geto. Visa rakstīšana bija ievirzīta uz šo geto, uz lasītājiem — bet ne uz pasauli visapkārt… Bija jau, kas pret to sacēlās. Sodums, piemēram.”

🔹 Soduma valoda ir krāšņa un sulīga. Viņa rakstniecība ir raupja, vitāla, brīžiem asa un sarkastiska. Savas paaudzes traģismu viņš apraksta kategoriski, bez ilūzijām. Savos romānos viņš diezgan ironiski ataino trimdinieku sadzīvi, kā arī viņu ideālu niecīgumu. Sodums nebaidās lietot prastāku leksiku un lamu vārdus. Šī iemesla dēļ sabiedrība viņu uzskata par trimdas literatūras “enfant terrible” jeb neganto bērnu.

🔹 Bērnībā Sodums ilgus posmus uzturas mātes dzimtajās mājās Dikļu pagastā pie vecās mātes Hermīnes – dziļi dievbijīgas hernhūtietes. Tur, kā Sodums stāsta, ”rodas pirmie priekšstati par morāli un sociālām attiecībām”. Pie hernhūtiešiem tiek godāta vienkāršība, strādīgums un vispusīga izglītotība, toties folklora un pasakas nav cieņā.

🔸 Sodums ģimnāzijas laikā aizraujas ar antīko un angļu literatūru. Skolas laiki Sodumam snieguši izpratni par sabiedrības daudzšķautņainību, kas vēlāk dzīvē noderējis, jo „skolotāji bija no dažādām demokrātiskās Latvijas politiskajām partijām, vairums ar sociāldemokrātisku un liberālu pārliecību.”

🔹 Soduma vecāki šķiras, un viņš paliek kopā ar māti un māsu. Tas viņu pasargā no izsūtīšanas 1941. gada 14. jūnijā, kad tiek deportēts Soduma tēvs Andrejs un viņa otrā ģimene. Arī Soduma mātes brālis un brālēns tiek izsūtīti uz Sibīriju.

🔹 1942. gada ziemā Sodums uzsāk vēstures studijas Latvijas Universitātē. Te top Soduma pirmā publikācijas – Gētes dzejoļa “Atkalredzēšanās” atdzejojums un Soduma sarakstīta raidluga bērniem “Zaķu gans” izskan Rīgas radiofonā.

🔹 Soduma studijas un literārās gaitas tiek pārtrauktas, kad 1943. gada aprīlī viņu iesauc Latviešu leģionā un nosūta uz Volhovas fronti. Nākamos 18 mēnešus Sodums piestrādā par kara korespondentu laikrakstam “Tēvija”. Sodums daudz nav rakstījis par frontē piedzīvoto, tomēr 1944. gada oktobrī viņš dezertē un aizbēg uz Kurzemi. No turienes viņš 1945. gada 17. maijā ar bēgļu laivu nokļūst Gotlandē.

🔹 Zviedrijā viņš pie pirmās izdevības pārceļas uz Stokholmu. Tur viņš strādā kā mašīnburtlicis un korektors apgādā ”Daugava” un 1946. gadā salaulājas bijušo Mākslas akadēmijas studenti Skaidrīti Kronbergu. Šis Soduma dzīves periods aprakstīts viņa romānos “Savai valstij audzināts”, “Blēžu romāns”, “Taisām tiltu pār plašu jūru” un “Jauni trimdā”. Šajos darbos parādās Soduma autobiogrāfiskais pseidonīms – Tebe.

📚 Sodums 50. gados Zviedrijā ķeras pie Džoisa “Ulisa”. Soduma rīcībā ir tikai angļu teksts, vārdnīcas un zviedru tulkojums. Viņš tiek galā ar Īrijas vēstures un politikas faktiem, neatšifrētiem citātiem no vairāku gadsimtu literatūras, arī filozofijas un teoloģijas jautājumiem, vārdu spēlēm vismaz 15 valodās un niansētiem izteiksmes līdzekļiem angļu valodā.

🔹 1963. gadā pēc astoņpadsmit Zviedrijā nodzīvotiem gadiem rakstnieks ar ģimeni pārceļas uz ASV. Tur viņš apmetas Bostonā, kur strādā burtliča un korektūru lasītāja darbu. Vēlāk pārvācas uz Itaku Ņujorkas štatā. Pēc dzīvesbiedres Skaidrītes nāves Sodums 2006. gadā pārceļas uz Latviju un mūža nogali pavada rakstnieces Noras Ikstenas mājās Ikšķilē.

🔹 Dzintars Sodums mirst 2008. gada 18. maijā un ir apbedīts Ikšķiles kapos.

🔸 2013. gadā nodibina Dzintara Soduma balvu, kuru ik gadu piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā.

▪Iesakām noklausīties Prof. Janīnas Kursītes audio eseju Radio Naba ciklā Medus un etiķis: https://naba.lsm.lv/…/m…/dzintars-sodums-1922–2008.a127629/