Šogad 19. aprīlī atzīmējam Normunda Hartmaņa 99. dzimšanas dienu. Normunds Hartmanis bija grafiskais dizainers, grāmatu ilustrators un mākslinieciskais noformētājs apgādā “Daugava” un citos trimdas latviešu grāmatu apgādos. Par viņu raksta Pēteris Alberts, izmantojot paša sagatavoto šķirkli Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā.
Normunds Hartmanis piedzima Rīgā, 1924. gada 19. aprīlī, kā vecākais bērns pulkvežleitnanta Ernesta Eduarda (L.k.o.k.) un Vilmas (dzim. Gūtberga) Hartmaņu divu bērnu ģimenē.
Normunds Hartmanis mācījās vācu pirmsskolā (līdz 1930.) un beidza pulkveža Kalpaka pamatskolu (1939) Liepājā, sāka mācīties 1. Liepājas ģimnāzijā (1939) un beidza “Hercoga Pētera” ģimnāziju Jelgavā (1939-1943).
Ģimnāzijas laikā modās interese par grafisko dizainu, ilustrāciju un grāmatu iesiešanu, un viņš radīja vairākas grāmatas savai personīgajai bibliotēkai.
Kara laikā Normundu Hartmani iesauca darba dienestā un Latviešu leģionā. Karam beidzoties, viņš nokļuva bēgļu nometnē Neištatē pie Lībekas.
Hartmanis studēja arhitektūru un inženierzinātnes Baltijas Universitātē Hamburgā un Pinebergā, Vācijā (1946-1948). Kā ģimnāzijas laikā, tā nometnē un studiju laikā spēlēja basketbolu.
1948. gada rudenī Hartmanis pārcēlās uz Zviedriju, ar zvejnieka laivu nokļūstot Smīgehūkā, Skonē, pašos Zviedrijas dienvidos.
1949. gada rudenī Upsalas dombaznīcā Hartmanis salaulājās ar Skaidrīti Dravnieci. Ģimenē piedzima divi dēli, Māris un Jānis.
Normunds Hartmanis studēja Stokholmā, Lietišķās mākslas augstskolas (Konstfackskolan) reklāmas zīmēšanas un grāmatu mākslas klasē (1950-1953). Studiju laikā savām rokām kopā ar tēvu uzcēla dzīvojamo māju, kurā ar ģimeni nodzīvoja visu mūžu.
Trimdas sākumā Zviedrijā N. Hartmanis strādāja “Electrolux” fabrikā (1949-1950).
Normunds Hartmanis ilustrēja un noformēja grāmatas un periodiskus izdevumus, zīmēja reklāmas. Maizes darbu strādāja kā grafiķis, veicot attēlu apstrādi, izkārtojumu (Nordiska korrespondensinstitutet, 1953-1954), kā dizainers (Nordisk Rotogravyr, 1954-1960), kā ilustrators un mākslinieciskais vadītājs (Lintas annonsbyrå, 1960-1983, Reklamshoppen, 1983-1990 līdzīpašnieks, Addition reklambyrå 1990-1995 kopā ar jaunāko dēlu Jāni).
Daudzus gadu desmitus Normunds Hartmanis bija grafiķis un grāmatu noformētājs grāmatu apgādā Daugava (1952-1994). Šai izdevniecībai viņš sagatavoja vairāk nekā 140 grāmatu, kā arī darināja izdevniecības logotipu. Daugava 1950. gadu beigās izdeva viņa izstrādātas spēļu kārtis ar latviskiem motīviem.
Hartmanis strādāja arī ar citiem grāmatu izdevējiem. Starp tiem bija Daugavas Vanagi, Latviešu nacionālais fonds, Ziemeļblāzma, Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes izglītības nozare, Atvase, Memento, Senatne un Jaunekļu Kristīgā Savienība. Arī pēc 1995. gada N. Hartmanis turpināja strādāt ar latviešu un zviedru grāmatām. Viņš strādāja arī ar zviedru bērnu un pieaugušo grāmatu izdevniecībām, tai skaitā ar “Verbum” un “Sandtorp Consult AB”. Kopumā Hartmanis ir piedalījies vairāk nekā 200 grāmatu apdarē.
N. Hartmanis bija gan līdzautors, gan grafiskais dizaineris grāmatai par savu skolu, “Hercoga Pētera ģimnāzija, Academia Petrina”. Šīs grāmatas redaktors bija viņa skolotājs un ģimnāzijas direktors Arturs Veisbergs.
Normunds Hartmanis izveidoja logotipu skaņuplašu izdevniecībai “Latvian Music” (1957) un radīja vairākus vākus tās skaņuplatēm.
Studiju laikā Lietišķās mākslas augstskolā N. Hartmanis saņēma divas pirmās balvas par inovatīvu grafisko diplomu un emblēmu dizainu (1952). Eksāmena darbu izstādē par savu darbu viņš saņēma zelta pulksteni no karaļa Gustava VI Ādolfa rokām (1953).
Normunds Hartmanis apbalvots ar Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju tēlotājmākslā par lietpratīgi un mākslinieciski veiktiem grāmatu iekārtojumiem, īpaši par Daugavas apgāda mākslas vēsturnieka Jāna Siliņa Latvijas māksla (1981).
Normunds Hartmanis miris 2015. gada 6. jūnijā Danderīdā.
Vairāki autori, kuru grāmatām N. Hartmanis ir devis apdari, ir saņēmuši PBLA KF godalgas par savām grāmatām, to starpā Pauls Kundziņš (Latvju Sēta), Aleksandrs Platbārzdis (Latvijas nauda) un Andrejs Eglītis (Nesaule).
Autors izsaka pateicību Mārim Hartmanim par atbalstu, informāciju, materiāliem un fotoattēliem.
Izmantotie avoti:
– Alberts, P. “Normunds Hartmanis”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/174049-Normunds-Hartmanis (skatīts 30.03.2023).
– Hartmanis, N. Četri laimīgi gadi? Hercoga Pētera ģimnāzija, Academia Petrina, red. A. Veisbergs, Ziemeļblāzma, Vesterosa (Västerås), 1974, 201.-210. lpp.
– Šturma, E. Normunds Hartmanis – Krišjāņa Barona balvas ieguvējs. Latvju Māksla, 1982, 9, 856. lpp.
