🔔 JĀNIS EDUARDS TERIŅŠ (1893-1980) bija latviešu luterāņu mācītājs, 4. Saeimas deputāts no Kristīgi nacionālās apvienības bloka (1931–1934), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, Zviedrijas Latviešu Baznīcas Pārvaldes prāvests un Stokholmas latviešu Sv. Jāņa draudzes dibinātājs (1953). Par viņu raksta Ieva Graufelde.
🔹 Teriņš nāca pasaulē 1893. gada 12. maijā Lēdurgas pagastā amatnieka ģimenē. Vecāki gādāja par to, lai dēls iegūst labu klasisko izglītību un sūtīja viņu uz Rīgas pilsētas ģimnāziju. Vecāku dievbijība un ģimnāzijā gūtie iespaidi pamudināja Jāni Tēriņu doties studēt teoloģiju uz Tērbatas universitāti (1913-1916). Studiju laikā iestājās studentu korporācijā Lettonia, kuras krāsas viņš godam nesis daudzus gadus.
🔸 Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņu iesauca kara dienestā un nosūtīja mācīties Harkovas kara skolā. Krievijas pilsoņu kara laikā viņš nonāca Tālajos Austrumos, ar Imantas pulku atgriezās Latvijā un 1920.g. tika iedalīts Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā Rīgā.
🙏 Teoloģijas studijas Teriņš pēc kara turpināja Latvijas universitātē un bija viens no pirmajiem latviešu jauniešiem, kas 1922. gadā beidza jaundibinātās Latvijas universitātes teoloģijas fakultāti. Tā paša gada 23. jūlijā viņu ordinēja mācītāja amatā un viņš sāka kalpot par Rīgas garnizona draudzes mācītāju Rīgas Doma baznīcā, audzinot brīvās Latvijas karavīrus mīlestībā pret Dievu un tautu, kas bija nokratījusi kalpības jūgu.
⛪️ Draudzei attīstoties, to pārdēvēja par Doma baznīcas Atmodas draudzi. Pie draudzes mācītājs Teriņš nodibināja kristīgo jaunatnes audzināšanas pulciņu, kur par referentiem aicināja ļoti vērtīgus runātājus, piemēram, prof. Dr. Ed. Smitu, Zentu Mauriņu, māc. Stangi, māc. Romānu un daudzus citus.
🇱🇻 Mācītājs Teriņš aktīvi piedalījās daudzās dzīves nozarēs. No 1928.-1934. viņu ievēlēja Rīgas pilsētas domē un 1931. gadā par deputātu 4. Saeimā no Kristīgi nacionālās apvienības saraksta. Saeimā prāvests dedzīgi cīnījās par to, lai latvieši tiešām būtu kungi savā dzimtajā zemē.
🔹 Teriņš salaulājās ar Janīnu Čaksti. Ģimenē piedzima divi dēli.
🔔 Savā pēdējā Ziemassvētku vakara sprediķī Latvijā 1943. g. Māras baznīcā viņam bija drosme teikt patiesību, nebaidoties no gestapo aģentiem.
🔹 Otrā pasaules kara beigās, sēžot mazā zvejnieku būdiņā Kurzemes krastā, Teriņš sadrūmis nojauta, ka būs jāatstāj mīļā, dārgā Latvija uz neredzēšanos. 1944. gadā bēgļu laiva J. Tēriņu kopā ar ģimeni aizveda uz Zviedrijas krastu.
🙏 Latviešu baznīcai sākuma gados Zviedrijā lielā rūpe bija bēgļu garīgā aprūpe un savas organizācijas izveidošana. Māc. Teriņš kopā ar saviem amata brāļiem bija klāt arī internēto latviešu leģionāru bada streika dienās nometnē un slimnīcā.
🔹 Prāv. Teriņš sludināja Kristus evaņģēliju Stokholmas Sv. Jāņa draudzē, ko dibināja 1953. gadā, kā arī Čepingas, Norčēpingas un Halstahamaras draudzēs. Pirmie trimdas gadi mācītājam Tēriņam bija grūts laiks, jo ar arhīva darbinieka algu nepietika, lai skolotu un apģērbtu abus dēlus. Naktīs viņš mazgāja vilcienu logus.
🔹 1948. gadā Tēriņu ievēlēja par latviešu ev. lut. draudžu pārvaldes priekšsēdi Zviedrijā, iecēla par prāvestu un iekļāva Latvijas evaņģēliskās Baznīcas Trimdā Virsvaldē, kur viņš aktīvi piedalījās kopbaznīcas darbā.
✍ Arhibīskaps Arnolds Lūsis raksta par prāv. Teriņu: “Kad domājam par cilvēkiem, tad viņu gara cēlumu varam raksturot arī ar to, cik stipras ir viņu “piederības saites”. Prāvestu J. Tēriņu šis saites visu mūžu stipri saistīja ar viņa Kungu — Jēzu Kristu, kuram uzticīgi kalpot viņš bija solījies, mācītāja amatu uzņemoties. Šīs saites viņu saistīja ar viņa tautu, kuras traģēdiju viņš dziļi pārdzīvoja un par kuras tiesībām uz savu zemi un brīvību viņš vienmēr bija dedzīgi cīnījies.”
✍ Prāvests Ringolds Mužiks raksta, ka “ievērojamais valodnieks prof. Blese, kas bija pētījis latviešu uzvārdus, reiz sacīja, ka Tēriņu dzimta esot lībiešu izcelsmes, un šī uzvārda nozīme esot lielais, dižais. Prāvests Jānis Tēriņš bija ne tikai liels augumā, bet arī dižs savā kalpošanā savai baznīcai un tautai.”
🔹 Prāvesta mūžs beidzās 87. mūža gadā pēc 58 gadiem mācītāja amatā, 1980. gada 12. decembrī Stokholmā, Zviedrijā. Viņš apglabāts Stokholmas Meža kapos (Skogskyrkogården).
🔎 Avoti:
▪Prāvestu Jāni Teriņu pieminot. 1981.01.10 Latvija Amerikā, prof. R. Zaļups.
▪Prāvestu Jāni Teriņu pieminot. 1980.12.20 Latvija Amerikā, Arnolds Lūsis, Archibīskaps.
▪Prāvestam Teriņam 70 gadi. 1963.05.10 Londonas Avīze, Mācītājs Ringolds Mužiks.
