4. oktobrī pirms 97 gadiem dzimis Ali Strunke. Kas viņš bija? Viņam aizejot mūžībā, Dagens Nyheter 2005. gadā rakstīja: “En av landets absolut ledande basketprofiler”, “en fantastisk ambassadör för svensk basketboll”, “han under många år personifierade svensk basketboll”.

Viņa meita Laila par tēvu saka tā:

🔸 “Kā cilvēks Ali bija dzimis diplomāts. Ar visiem varēja satikt un sadarboties, ar humoru, ar smaidu un ar mīļu roku, bet arī ar asu prātu un izteiktu morāles kompasu. Centās palīdzēt draugiem no skolas laika Latvijā un gandrīz vai katru reizi Rigā ieplānoja tikšanās.

🔸 Darboties starptautiskā vidē Alim bija dabiski un arī ļoti patika, iznāca ceļot pa pasauli, iepazīt jaunas vietas un rakstīt pasta kartiņas, ja ģimene nebija līdz. Nevaru izskaitīt, cik simtu kartiņas man ir ar raksturīgo zaļo tintzīmuli, vai nu īsas un kodolīgas vai daudzvārdīgas un aprakstošas.

🔸 Lai cik daudz Ali darbojās sabiedriski un profesionāli, ģimene bija pati svarīgākā: sieva Benita (dzim. Lācis, precēti 1951. gadā) un bērni Laila un Egīls. Kopā ar Benitu viņi izveidoja viesmīlīgu māju ar atvērtām durvīm viesiem gan no basketa pasaules, gan draugiem.”

Tālāk par Ali Strunki raksta Pēteris Alberts, izmantojot paša sagatavoto šķirkli Latvijas Nacionālajā Enciklopēdijā.

🔹 Ali Strunke bija viens no redzamākiem basketbola popularizētājiem un izplatītājiem Zviedrijā – kopā ar citiem Zviedrijas latviešu, igauņu un lietuviešu basketbolistiem. Viņš bija viens no Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska Basketbollförbundet) dibinātājiem. Ali Strunkes vadītās “Sporta klubs Rīga” vīriešu vienības kļuva par Zviedrijas čempioniem basketbolā un Zviedrijas junioru čempioniem basketbolā. Viņš bija arī sieviešu basketbola treneris, Zviedrijas basketbola tiesnesis un goda tiesnesis, Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération Internationale de Basketball, FIBA) basketbola tiesnesis, goda tiesnesis un komisārs, Zviedrijas trimdas latviešu organizāciju aktīvs darbinieks.

🔹 Ali Strunke piedzima 1925. gadā mākslinieka Niklāva Strunkes un Olgas ģimenē; jaunākais brālis Laris kļuva par gleznotāju, māsa – Zanza Līduma bija leļļu teātra aktrise.

🔹 Ali mācījās Rīgas pilsētas 23. pamatskolā, absolvēja Pirmo Rīgas valsts ģimnāziju (tagadējā Rīgas 6. vidusskola), bet 1944. gada augustā 18 gadu vecumā tika iesaukts leģionā. Vēlāk studējis valodas Frankfurtes Universitātē Vācijā, tirdzniecības zinātnes, uzņēmumu vadību un valodas Stokholmas Universitātē. Viņš pārvaldīja vairākas valodas (latviešu, zviedru, angļu, vācu, franču) un, zinādams latīņu valodu, varēja labi saprasties arī itāļu un spāņu valodā. Bija arī akadēmiskās vienības “Austrums” biedrs.

🔹 Pēc Otrā pasaules kara Ali Strunke nonāca amerikāņu okupācijas zonā Vācijā un nokļuva pārvietoto personu (DP) nometnē Hanavā. Pēc sava tēva sludinājuma avīzē ar Sarkanā krusta palīdzību viņam izdevās drīz nokļūt Zviedrijā (1946).

🔹 Ali Strunke spēlēja basketbolu Hanavas bēgļu nometnes komandā Vācijā (1945–1946) un Stokholmas “Sporta Klubs Rīga” pirmajā izlasē (1946–1956).

🔹 Ali viņš kļuva slavens kā Zviedrijas Basketbola savienības tiesnešu komitejas priekšsēdis (1952), valdes loceklis (1953–1958), sekretārs (1963–1966) un ģenerālsekretārs (1966–1988).

Vēlāk Ali Strunke kļuva par Stokholmas latviešu Sporta biedrības valdes locekli (1948) un, kad tā pārtapa par “Sporta klubs Rīga”, tā priekšsēdi (1949–1967). A. Strunke bija Zviedrijas augstākās kategorijas basketbola tiesnesis (1949–1968), vienlaicīgi ar citu Zviedrijas latvieti Juri Reneslāci Zviedrijā kļuva par pirmajiem latviešiem – FIBA tiesnešiem (1955–1969), bija FIBA tehniskais komisārs (1968–1986) un loceklis FIBA komitejā, kura pārskatīja noteikumus par ārzemju spēlētāja statusu, starptautiskajām spēlētāju pārejām, dalību valsts izlases spēlēs pēc naturalizācijas (1970). A. Strunke bija FIBA Zviedrijas pārstāvis Eiropas kausa komisijā (1976–1984), kā arī FIBA Internacionālās organizācijas komisijas loceklis (1972–1990).

🔹 Ali Strunke ierosināja un kopā ar Jāni Ritumu organizēja Latvijas PSR basketbola izlases spēles Zviedrijā (1967), zviedru–latviešu basketbola kausu (1970–1975) un piedalījās Baltijas kausa izcīņu organizēšanā starp Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Zviedriju un Somiju (1971–1975 un 1979). Viņš noorganizēja un vadīja Rietumeiropas latviešu basketbola izlases spēles Rīgā ar VEF (1989, 1990) un Talsos ar vietējo izlasi (1989). Latvijai atgūstot neatkarību, viņš bija Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības vadītājs Eiropas meistarsacīkšu kvalifikācijas turnīros Orhūsā, Dānijā (1992) un Viļņā, Lietuvā (1994).

🔹 Ali Strunke bija ievēlēts vairākos Zviedrijas latviešu Centrālās padomes (ZLCP) vadošos amatos (1989–2005). A. Strunke bija ZLCP pārstāvis Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centra (LAKEC) prezidijā (1989–1995), Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis (1994–2000), kā ZLCP valdes priekšsēdis vadīja 18. novembra komiteju Stokholmā un pārstāvēja ZLCP Eiropas latviešu laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju kopā (1995–1998). Latvijā viņš piedalījās neatkarības atgūšanas procesā izveidotajā Pilsoņu kongresa darbībā Rīgā (1990). Viņš bija Latviešu Nacionālā fonda padomes sekretārs (1990–2003), bija Latviešu palīdzības komitejas valdes loceklis (1995–2001) un Pirmo PBLA dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā (1979) rīcības komitejas loceklis.

🔹 Kā FIBA tiesnesis A. Strunke tiesājis 98 starptautiskas basketbola spēles un bijis FIBA komisārs 275 Eiropas kausa un Eiropas meistarsacīkšu spēles, to skaitā Eiropas kausa spēles Rīgā (1963, 1965, 1968, 1970, 1973). Kopā ar draugu, klases biedru un arī FIBA tiesnesi Viesturu Baldzēnu A. Strunke tiesāja Eiropas kausa basketbola spēli starp Somijas un Polijas valstsvienībām Helsinkos, Somijā (1960).

📣 Neaizmirstamas ir abas reizes, kad Ali Strunke kā FIBA komisārs “Daugavas” sporta namā Rīgā pasniedza sieviešu basketbola “TTT” vienības kapteinei izcīnīto Eiropas kausu, 1970. gadā Tamārai Hendelei un 1973. gadā Dzintrai Grundmanei. Pirmo reizi apsveikuma runu Ali Strunke iesāka angliski, otro reizi franciski. Abas reizes apsveikumu runu Ali Strunke noslēdza latviešu valodā, otro reizi televīziju kameru priekšā. Pēc tam Ali Strunke kā FIBA pārstāvis vairs netika sūtīts komandējumā uz Latviju.

🔹 Ali Strunke ir iecelts par FIBA goda tiesnesi (1969), apbalvots ar Zviedrijā augstāko goda apliecinājumu par nopelniem savā sporta veidā, Zviedrijas Sporta savienības zelta zīmi (1971), iecelts par Zviedrijas goda tiesnesi basketbolā (15.12.1980.). Latvijā viņš ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira, 03.11.2000.).

🔹 Ali Strunke mira 15.07.2005. Apbedīts Stokholmas Meža kapos.

💗 Liels paldies Ali meitai Lailai par materiāliem un atbalstu!

🔎 Avoti:

▪️ Alberts, P. “Ali Strunke”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/156213-Ali-Strunke (skatīts 19.09.2022.)

▪️Dagens Nyheter, 2005.08.30 https://www.dn.se/arkiv/familj/ali-strunke/

Ali Strunke un Leons Brands (Nr. 5) uzbrukumā, 1955. g.
Fotogrāfs Fricis Forstmanis
Lailas Strunkes privātais arhīvs

No kr. Juris Reneslācis, Ali Strunke, Alise Jūrmala-Smiltniece, Jānis Ritums, Gunārs Zvejnieks, 1954. g.
Foto Fricis Forstmanis

“Sporta klubs Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” kopā ar treneri Ali Strunki. 1959. gads. No kreisās pirmajā rindā Rota Veinberga, Sarmīte Dinviete, Inta Āboliņa. Aizmugurē Daina Dinviete, Elizabete Zemgale, Ali Strunke, Justīne Zemgale, Dzintra Ozoliņa. Fotogrāfs Fricis Forstmanis. Avots: www.baskethistoria.se

“Sporta klubs Rīga” vīriešu basketbola vienība 1959. gadā. No kreisās pirmajā rindā Imants Eiche, Videvuds Freivalds, Leons Brands, “Sporta kluba Rīga” priekšsēdis Ali Strunke, Ēvalds Muzikants, Māris Jūrmala. Aizmugurē vienības vadītājs Jānis Ritums, Voldemārs Šmits, Gunārs Kraulis, Jānis Teriņš, Jānis Zālamans, Krišjānis Zemgals, treneris Juris Reneslācis. Fotogrāfs Fricis Forstmanis. Avots: www.baskethistoria.se

Ali Strunke un Renato William Jones, FIBA generalsekretārs, 1970. gadā.
Fotogrāfs Fricis Forstmanis
Avots www.baskethistoria.se
Ali Strunke 1992. gadā.
Fotogrāfs nezināms. Lailas Strunkes privātais arhīvs
Andreja Eglīša Latviešu Nacionālā Fonda (AELNF) padomes sēde Stokholmā 2001. gadā.
No kr. Jānis Zaķis, Ansis Orbe, Inese Meija, Ansis Rozenbachs, Ali Strunke, Ričards Jansons, Maija Karlsone-Balode, Harijs Valdmanis, Rasma Upmale, Māra Strautmane (priekšsēde). Fotogrāfs AELNF. Avots AELNF fonds, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēka.
Ali Strunke ar meitu Lailu Latvijas vēstniecībā Storgatan Stokholmā 1993. gadā.
Fotogrāfs Fricis Forstmanis
Lailas Strunkes privātais arhīvs

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *