Šodien viņa dzimšanas dienā atceramies ALEKSANDRU KANCĀNU, pašu ražīgāko latviešu skaņuplašu izdevēju trimdā, skaņuplašu apgāda “Latvian Music” tēvu.
Aleksandrs nāca pasaulē Ārona un Teklas Kancānu ģimenē 1910. gada 2. decembrī Rīgā, kur ģimenei piederēja mēbeļu darbnīca un veikals. Ģimenē auga arī vecākā māsa Elizabete un jaunākais brālis Vaclavs. Vasaras tika pavadītas lauku īpašumā pie Feimaņu ezera Rēzeknes aprinķī.
Aleksandrs mīlēja mūziku un dziesmas un iesaistījās Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Rīgas nodaļas darbā, dziedāja korī, kļuva par biedrības kultūras nodaļas vadītāju un kora priekšnieku.
Tēva slimības dēļ studijas Latvijas universitātes inženierzinātņu fakultātē nācās pārtraukt, uzņemoties gādību par ģimeni. Aleksandrs strādāja par ierēdni Rīgas uzņēmumu valdē, tad sāka nodarboties ar zvejsaimniecību.
1944. gadā Aleksandrs devās bēgļu gaitās un ar laivu nonāca Gotlandē. Kad slavenais diriģents Teodors Reiters Stokholmā atjaunoja savu kori, Kancāns uzreiz stājās kora rindās un daudzus gadus darbojās arī kora valdē.
Ar Reitera kori cieši saistīta Kancāna skaņuplašu apgāda “Latvian Music” dibināšana. Rakstā, kas veltīts Aleksandra Kancāna 80 gadu jubilejai, Gunārs Zvejnieks par apgāda “Latvian Music” aizsākumu raksta tā:
“Kora finanses ap 1954. gadu nebūt nav spīdošas. Tiek diskutētas dažādas alternatīvas, kur eventuāla skaņu plašu ieskaņošana gūst īpašu Teodora Reitera atbalstu. Ideja liekas interesanta arī Aleksandram Kancānam kā aktīvam un radošam valdes loceklim, bet problēmas rada sākuma kapitāla trūkums.. Bet tad – gandrīz kā likteņa mājiens, kaut arī izteikts ļoti brutālā formā – nāk atgadījums, kas vismaz daļēji atrisina sākuma kapitāla problēmu. Proti, štances mašīna Stokholmas rūpnīcā, pie kuras steidzamu darbu strādā Kancāns, nepilnīgu aizsargierīču dēļ nocērt viņam divus pirkstus, par ko uzņēmējam nākas izmaksāt it pieklājīgu kompensācijas summu.”
Pirmā apgāda “Latvian Music” ilgspēlējošā skaņuplate iznāca 1954. gadā ar desmit Reitera kora iedziedātām latviešu komponistu dziesmām. Otrajā skaņuplatē pavadījumus Latvijas valsts himnai un “Beverīnas dziedonim” izpildīja Stokholmas Filharmonijas orķestris. Iespējams, tieši himnas dēļ šī plate kļuva īpaši populāra, sasniedzot 2500 eksemplāru metienu, kamēr parasti pārdotas ap 1000 skaņuplatēm.
Pēc Reitera perioda nāca Jāņa Mediņa periods – tā par “Latvian Music” attīstību stāstījis pats Aleksandrs Kancāns. Vairākus darbus – Latvju rapsodiju un sešas Latvju dejas – Mediņš sarakstījis tieši pēc apgāda pasūtījuma.
Beidzot savu mūža darbu 1985. gadā, Aleksandra Kancāna kontā ir 74 skaņuplates, gandrīz visas pilnībā veltītas latviešu mūzikai visplašākajā amplitūdā. Te ir daudz latviešu klasiskās mūzikas, pa kādai nostalģijas caurvītai pirmskara vieglās mūzikas platei, latviešu un latgaļu tautasdziesmas, Raimonda Paula dziesmas un Jāņa Zābera ieraksti (un līdzi tām pārmetumi par “sadarbību”), kā arī visas četras Stokholmas latviešu popgrupas “Dundurs” plates un Pāvila Johansona soloplate.
Kopā ar dzīvesbiedri Zuzannu Kancāni (dzim. Rubuli) izaudzināti četri bērni; nākamā paaudzē – seši mazbērni.
Aleksandrs Kancāns miris 1993. gada 27. maijā, apbedīts Stokholmā.
Lūk, kā par kādu no platēm “Latgolas Bolsī” rakstīja trimdas latgaļu sabiedriskais darbinieks Francis Zeps:
“Nivīnā koncertā, nivīnā skaņu platē dzīsme nav skanējuse ar taidu latgaļu sātas syltumu, ar taidu mōtes sirds maigumu, kai šymā Kancāna skaņu platē.”
Paldies Peter Kancans un Zuzanna Kancans par palīdzību raksta veidošanā!
Avoti:
Atis Gunivaldis Bērtiņš. Latviešu skaņuplašu vēsture, II daļa. Rīga: Vesta-LK, 2017.
Aleksandram Kancānam astoņdesmit. Gunārs Zvejnieks. Brīvā Latvija, 24.12.1990.
“Cik tōs latgaļu dzīsmes ir naīdūmojami skaistas!” Francis Zeps. Latgolas balss, 16.09.1967.