Pirms 110 gadiem dzimis VOLDEMĀRS RULLIS, trimdas kokļu un rotu meistars. Paldies viņa bērniem Gaidai un Gundaram par palīdzību šī raksta veidošanā!
Voldemārs Rullis nāca pasaulē 1911. gada 12. augustā Ziemeļvidzemē – tēva Jēkaba atpirktajā Jaunčumpju saimniecībā Naukšēnos.
Voldemārs bija Jēkaba un Kristīnes (dzim. Ozoliņa) jaunākais bērns un vienīgais dēls, kas nāca pasaulē, kad tēvam bija vairāk nekā 50 gadu. Jaunieša alkas pēc zināšanām, izglītības un pasaules iepazīšanas agri ierobežoja pienākumi un rūpes par saimniecību. Jau 15 gadu vecumā Voldemāram nācās kļūt par Jaunčumpju saimnieku.
Kad sākās Otrais pasaules karš, Voldemārs bija vienīgais saimniecības īpašnieks un saimnieks. Kara beigās viņš ar zvejnieku kuģīti devās bēgļu gaitās no Kurzemes krasta uz Gotlandi.
Zviedrijā Voldemārs strādāja dažādās Viduszviedrijas saimniecībās par saimniecību inspektoru un grāmatvedi. Vakaros mācījās, dziedāja korī. Divas reizes ar motociklu apceļoja Eiropu, vispirms 1940o gadu beigās, tad 1950o gadu sākumā. Ziņkārība redzēt pasauli bija liela.
Trimdas latviešu sabiedrībā, dziedot slavenajā Reitera korī, Voldemārs iepazinās ar Ventu Sodumu, nodibināja ģimeni un kopš 1950o gadu vidus dzīvoja Kalhelā netālu no Stokholmas. Voldemāra un Ventas bērni – Gaida un Gundars – sevī nes gan Ruļļu, gan Sodumu gēnus. Ģimenē mākslas un mūzikas rosināšana bija daļa no ikdienas.
Voldemārs pats nebija mūziķis vai mākslinieks, tomēr attīstīja un izkopa savas Latvijas ziemeļu Vidzemes saknes un prasmes. Iespējams, jau Latvijas laikā viņš bija uzbūvējis dažas kokles, bet 1960ajos gados sāka ar to nodarboties nopietni, vāca materiālus un darināja kokles. Īpaši intensīvi šis darbs izvērtās 1970o gadu vidū.
Tāpat Voldemāru interesēja sudrabkaļa amats un latviešu rotaslietu izgatavošana. Šī nodarbe viņu pavadīja līdz pat aiziešanai viņsaulē 1984. gada rudenī.
Voldemāra Ruļļa meita Gaida Rulle par tēva koklēm raksta tā:
“Viņš uztaisīja ap 200 koklēm un visas ar ļoti labu skaņu. Viņam bija interesants princips. Tie, kuri vēlējās nopirkt kokli kā greznumu, dabūja samaksāt samērā dārgi. Tie, kuri vēlējās kokli, lai spēlētu – principā par pašizmaksu. Daudzus gadus mājās man žāvējās dēļi zem gultas…”
(Facebook forums “Trimdas kokle”)
