Haralds Biezais

Rīt, 10. jūlijā, jubileja teologam un baltu reliģiju pētniekam Haraldam Biezajam. Par viņu raksta Lilita Zalkalne.

“Dr. theol., Dr. philos. HARALDS BIEZAIS bija viens no latviešu lielākajiem domātājiem, starptautiski pazīstams, izcils zinātnieks, reliģiju vēstures pētnieks, arī patiesības meklētājs, atklātās patiesības drosmīgs paudējs, maldu un gara dzīves tumsas klīdinātājs.” (J. Gedrovics)

“HARALDU BIEZO pazīstam kā interesantu un korektu augstas klases zinātnieku, gan kā esejistu un publicistu, kurš labi pazīst, izjūt un nopietni analizē latviešu gara dzīves sāpīgās problēmas.” (G. Pakalns)

Haralds Biezais dzimis 1909. gada 10. jūlijā Lestenē, miris 1995. gada 18. maijā Stokholmā. Beidzis Tukuma vidusskolu (1927) un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1932), papildinājies Cīrihes un Strasbūras universitātēs (1934—1937), aizstāvējis doktora disertāciju teoloģijā (1939). Gramzdas draudzes mācītājs (1932 —1941), LU privātdocents (1940 —1944), Ģimeņu lietu arhīva direktors (1942 —1944).

Kara laikā Haralds Biezais nokļuva Zviedrijā un pabeidza filozofijas studijas Upsalas universitātē, kur, aizstāvot otru doktora disertāciju, ieguva filozofijas doktora grādu (1955), bet no 1958. g. bija reliģiju vēstures profesors Upsalas universitātē; no 1969. g. vēstures profesors Turku (Abo) akadēmijā, arī viesprofesors Turku un Bonnas universitātē, Helsinku universitātes goda doktors (1980), Latviešu Zinātņu Akadēmijas goda loceklis, kā arī dažādu akadēmiju un biedrību loceklis.

H. Biezais publicēja pāri par 500 dažāda rakstura publikāciju un rakstu latviešu trimdas presē. Viņa piedalīšanās žurnālistikā un rakstniecībā aizsākās 1932.g. un turpinājās līdz mūža beigām. Viņam bija trīs interešu loki. Pirmais bija reliģiskais loks, iekļaujot Latvijas baznīcas dzīvi, kristiānisma būtību, kā arī pasaules reliģisko dzīvi. Otrais loks iekļāva literatūru un pārdomas par latviešu un cittautiešu literārām parādībām. Trešais loks ietvēra polītisko žurnālistiku, kuru, citu pienākumu spiests un kritiski vērtēdams trimdas polītisko organizāciju darbības līmeni, Biezais atmeta piecdesmito gadu beigās.

Tieši H. Biezā vācu valodā sarakstītie darbi padarīja latviešu seno reliģiju/mitoloģiju pazīstamu un pieejamu starptautiskai pētniecībai – “Seno latviešu galvenās dievietes” (1955/ tulkojums latviski 2006), “Dieva tēls latviešu tautas reliģijā” (1961/2008), “Seno latviešu debesu dievu ģimene” (1972/1998), “Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā” (1976/1994), u.c.

H. Biezais sarakstīja vairāk nekā divdesmit grāmatas, apskatot filozofijas, vēstures, literatūrzinātnes, folkloras u.c. jautājumus: “Kristiānisms, nacionālisms, humānisms” (1953), “Ēnas pār torņiem” (1978), “Šķautnes” (1983), “Saki tā, kā tas ir” (1986, biogrāfisks atmiņu stāsts), “Gramzdas draudzes vēsture” (1987), “Smaidošie dievi un cilvēka asara” (1990), “Kurelieši” (1991, 1993), “Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi pašu ļaudis” (1992) un citas.

Paliekamu devumu latviešu zinātnei H. Biezais devis, veltīdams savus iekrātos līdzekļus viņa vārdā nosauktajā fondā, kura mērķis ir atbalstīt zinātnisku pētniecību latviešu vēsturē, kultūras vēsturē, reliģiju vēsturē, mākslas vēsturē, literatūras vēsturē un juridiskā vēsturē. Haralda Biezā Fonda atbalstus saņēmuši rinda latviešu zinātnieku monogrāfiju sagatavošanai, tulkošanai un iespiešanai, kā arī atzinības balvas par jau iespiestajiem darbiem.

Patlaban Haralda Biezā Fonds nodarbināts ar H. Biezā pieminekļa sagatavošanu un uzstādīšanu pie Lestenes baznīcas. Sakarā ar paredzēto pieminekļa atklāšanu 2022.g. maijā paredzēta konference par H. Biezā darbību, kā arī izstāde par H. Biezo Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās.

Vēres:

Gedrovics, Jānis: “Dzīves soļi, atziņu un domu lidojums. Pārdomas veltītas profesora Haralda Biezā piemiņai.” Treji Vārti, Nr. 168 (01.11.1995), skat. www.periodika.lv

Pakalns, Guntis: “Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis Haralds Biezais.” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa, Nr. 03-04 (01.03.1995), skat. www.periodika.lv

Krēsliņš, Jānis: “Pieminot profesora Haralda Biezā 90. dzimšanas dienu un pēdējo lielo veikumu.” Laiks (31.07.1999), skat. www.periodika.lv

“Haralds Biezais” (102-131 lpp) grāmatā “Latviešu literātūras darbinieki Rietumu pasaulē: jaunākais posms: autobiografisku rakstu krājums”. Valija Ruņģe (virsredaktore), Aleksandrs Zariņš, Biruta Abula (red), Mežābele, Itakā, ASV (1991)