Arturs Strautmanis -

Teodors Kaiga, Cibiņš, Sa un ts ir tikai daži no pseidonīmiem, kurus izmantoja literāts un žurnālists ARTŪRS STRAUTMANIS. Viņu atradīsiet arī trimdas aktieru sarakstos kā labi pazīstamu Stokholmas latviešu teātra aktieri.

Artūrs Strautmanis pasaulē nāca pirms 111 gadiem, 1910. gada 17. jūnijā Valgundes pagastā. Viņš mācījās Jelgavas Valsts 2. vidusskolā, pēc tam studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Kopš 1929. gada viņš dziedāja leģendārās biedrības un kora “Dziesmuvara” pirmajos basos.

Jau 1934. gadā, vēl studējot agronomiju, virsroku ņēma aizraušanās ar žurnālistiku, un Strautmanis sāka strādāt laikrakstā “Rīts”, kur kļuva par ārlietu redaktoru; vēlāk kara gados viņš darbojās laikrakstā “Tēvija”.

Sagatavojis laikraksta “Tēvija” pēdējo numuru pirms dzelzs aizkara nolaišanās, Strautmanis 1945. gada 8. maijā sēdās vienā no pēdējām bēgļu laivām un sasniedza Gotlandi, vēlāk pārceļoties uz Upsalu. Zviedrijā Strautmanis dabūja gan pasvīst kūdras purvos, gan pa laikam atgriezties agronoma darbos, tomēr žurnālista un redaktora aicinājums ņēma virsroku.

Līdz piecdesmito vidum Strautmanis aktīvi darbojās kā aktieris Mārtiņa Zīverta teātra ansamblī, nereti spēlējot galvenās lomas Zīverta lugās. Savukārt kopā ar Dzintaru Sodumu viņš bija tehniskais darbinieks “Latvju Enciklopēdijai”, kas iznāca Arveda Švābes redakcijā Zviedrijā.

Pēc nokļūšanas Zviedrijā vairākus gadus Strautmanis bija redaktors laikrakstā “Latvju Vārds”; no 1956. līdz 1958. gadam Minhenē strādāja “Voice of America” redakcijā, veidojot latviešu raidījumus; sešdesmitajos gados latviešu raidījumus veidoja no Madrides.

Ar 1968. gadu sākas viņa trimdas gadi ASV, kļūstot par avīzes “Laiks” ārlietu korespondentu un no 1970. gada galveno redaktoru.

Strautmanis arī sarakstīja vairākas grāmatas un kopā ar Franku Gordonu pārtulkoja latviski Solžeņicina “Gulaga arhipelāgu”.

Pēc 17 darba gadiem ASV Strautmanis 1983. gadā atgriezās Upsalā pie ģimenes. Viņa šīszemes gaitas beidzās 1993. gadā.

Lūk, kā viņu atcerējās “Laika” kolēģi:

“Redaktoram bija jābūt objektīvam, Cibiņš drīkstēja būt subjektīvs, bet abi viņi allaž staigāja ar avīžu žūksni padusē un pār visu vairāk mīlēja pasaules notikšanas. Gan pēla, bet mīlēja. .. Ar vienu kāju Zviedrijā, domās pie tur dzīvojošās ģimenes, Arturs savos 17 Amerikas gados ieguva daudz draugu arī šeit. Redaktors Strautmanis bijis džentlmenis, Cibiņš bija labs un sirsnīgs cilvēks. .. Tūlīt pēc avīžu būšanām viņa lielākā mīlestība bija teātra spēlēšana, sevišķi tēlošana Zīverta lugās. Ar Strautmaņa aiziešanu no “Laika”, un tagad no dzīves, mums zudis viens no pēdējiem Latvijas brīvvalsts skolas žurnālistiem, kam visiem raksturīga darba disciplīna un kuru ziņkārei par ērmībām uz zemeslodes nekad nebija pieliekams punkts. Būdams “Laika” redaktors, Strautmanis šo entuziasmu izplatīja, radot kūsājošu redakcijas gaisotni, un darbiniekiem jūtoties kā pasažieriem pasaules notikumu trakajā karuselī.”

Liepa, Rita. Redaktora Artura Strautmaņa piemiņai. Laiks, 1993, 22. sept.

Liels paldies Artūra Strautmaņa meitai Mara Strautmane par palīdzību materiāla sagatavošanā!