✍️ Šodien, 10. maijā, aprit 102 gadi, kopš Rīgā pasaulē nāca Dagnija Bērziņa, precējusies – Šleiere. Par viņu raksta Austra Kreslina.
📚 Dagnijas Šleieres vārds cieši saistīts ar trimdas latviešu grāmatu apgādu “Daugava”. Tas tika dibināts 1945. gadā, kad abi Šleieri, Dagnija ar vīru Juri (Georgu), bēgļu laivā nonāca Zviedrijā un sāka izdot latviešu klasiķu darbu saīsinātus izdevumus. Apgāda darbība turpinājās aptuveni 50 gadus, kopā izdodot vairāk nekā 200 darbu, kuru kopsaucējs ir ļoti augsta kvalitāte kā saturā, tā sējumā. Daudz ir to latviešu rakstnieku un dzejnieku, zinātnieku un lasītāju, kas atzina un atzīst apgāda īpašnieci Dagniju Šleieri par īpaši ierosinošu, virzošu un zinošu. Īsumā – par “Daugavas” dvēseli.
📖 Apgāds “Daugava” izcēlās ar to, ka nepiedāvāja tik vien to, ko lasītāji un pircēji pieprasīja, bet gan to, kas īpašniecei šķita svarīgs. Uzņēmums nebija tīri komerciālu motīvu vadīts. Arī pārdošanas modelis bija savam laikam inovatīvs – Daugavas grāmatas varēja pirkt, piesakoties uz abonementu, kas nodrošināja minimālu pārdoto eksemplāru skaitu. Ar laiku apgāds regulāri pieteica un saņēma finansiālu atbalstu no Zviedrijas kultūras padomes.
🔸 Apgāda darbības rezultātā trimdas latviešus visā pasaulē sasniedza ne tikai daiļliteratūra, bet arī virkne nozīmīgu zinātnisku grāmatu. Daži piemēri: Aleksandra Platbārža “Latvijas nauda”, Kārļa Kundziņa “Latvju sēta” un Jāņa Siliņa “Latvijas māksla”. Plašajā Daugavas izdoto grāmatu klāsta sarakstā atrodama arī pamatīgā desmit sējumu sērija par Latvijas vēsturi, Kārļa Skalbes kopotie raksti un Benjāmiņa Jēgera “Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija” – viss pēc Dagnijas Šleieres pašas ierosmes un aktīvas līdzdarbības. Protams, tur atrodami arī daudzi labi zināmi trimdas latviešu autori – Uldis Ģērmanis, Veronika Strēlerte un Andrejs Eglītis.
🌐 Jāpiemin arī pasaules klasiķu tulkojumu sērija, ko apgāds izdeva nesen izbraukušo trimdinieku literāram baudījumam un priekam. Tulkojumā tika izdoti tādi autori kā Andrē Žids, Ernests Hemingvejs, Džordžs Orvels, Selma Lāgerlefa, Harijs Martinsons un citi.
🔸 Dagnija Šleiere ir rakstnieka un ziņu aģentūras LETA vadītāja Riharda Bērziņa (Valdesa) meita. 1938. gadā beigusi Rīgas Franču liceju, viņa studēja romāņu filoloģiju. Jau Latvijā iemanījusies žurnālistikā, arī Zviedrijā kādu laiku vadīja trimdā dibinātā nedēļas laikraksta “Latvju ziņas” redakciju. Taču pati teikusi, ka tieši grāmatu apgāda darbā jūtas visērtāk. Šo darbu viņa spēja apvienot ar piecu bērnu izaudzināšanu. Asās politiskās diskusijās Dagnija Šleiere neiesaistījās, taču viņas nostāja par labu demokrātiskām vērtībām bija labi zināma.
🔹 Dagnijai Šleierei piemīta izcila stila izjūta, kā valodas, tā estētiskā ziņā. Jāpiemin Daugavas apgāda ilggadējā, ciešā un veiksmīgā sadarbība ar gleznotāju un grafiķi Normundu Hartmani, kura māksla rotā lielu daļu apgādā izdoto grāmatu vākus.
✍️ Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs par Dagniju Šleieri nekrologā raksta (Brīvā Latvija, 1993. g. 8. febr.):
“Tas viss Dagnijai bija mīlestības darbs. To var redzēt. Paņemot rokā jebkuru Daugavas apgādā izdoto grāmatu, to var sajust, sasmaržot. Tās ir skaisti izdotas grāmatas, rūpīgi nostrādātas. [..] pāri visai apgāda darbībai valdīja Dagnijas gars, Dagnijas gaume, inteliģence un zināšanas. Viņa strādāja rūpīgi ar katru manuskriptu, ar savu lielo mīlestību – latviešu valodu. Un pēc lielā darba, šķiet, dabīgi, ka viņa, to sniedzot tālāk lasītājam, vēlējās ietērpt skaistā veidolā.” 💗
🔎 Resursi uzziņai:
▪https://www.literatura.lv/lv/person/Dagnija-Sleiere/872057
▪https://www.acadlib.lu.lv/…/apgada_Daugava_55_g…/daugava.htm
▪https://jaunagaita.net/jg…/JG194-5_Zvejnieks-par-Sleieri.htm
Paldies meitai Dainai Sleiers par dalīšanos ar fotogrāfiju un atmiņām!
Grāmatizdevēja Dagnija Šleiere, https://jaunagaita.net/jg194-5/JG194-5_Zvejnieks-par-Sleieri.htm
Stāsta meita Daina: “Mammai nepatika fotogrāfēties, bet ar šo bildi viņa aizgāja pie fotogrāfa, lai “būtu ko rādīt oficiālos sakaros”.”
Apgāds “Daugava” 1961. gadā izdod Veronikas Strēlertes dzeju krājumu “Žēlastības gadi”, mākslinieks Normunds Hartmanis.
Apgāds “Daugava” 1961. gadā izdod Veronikas Strēlertes dzeju krājumu “Žēlastības gadi”, mākslinieks Normunds Hartmanis.
Apgāda “Daugava” vēstures sērija.
Juris (Georgs) un Dagnija Šleieri, Stokholmas grāmatuzņēmēji, apgāds “Daugava”. Foto no ģimenes arhīva. Stāsta meita Daina: “Mamma un tētis satikās Rīgā, mācoties franču licejā. Mammai bija 15, tētim 17 gadu. Foto noteikti ir no piecdesmitajiem gadiem; zinu, ka viņi bija Parīzē. Viņi brīvi runāja franciski. Reiz bijām Itālijā, un mamma mums par pārsteigumu sāka runāt itāliski – viņa prata vairākas valodas. Mammai arī bija liela humora izjūta. Mēs varējām smieties pavisam traki par mazāko sīkumu.”
1952. gadā izdoto Kārļa Skalbes rakstu titullapa. Rakstus savākusi un rediģējusi Lizete Skalbe, manuskriptu iespiešanai sagatavojis Andrejs Johansons, sējumu veidojis un vāku zīmējis Normunds Hartmanis.